Es esmu latviete. Ne ārēji. Ne iekšēji. Pati īsti nesaprotu, kā. Dzimusi un augusi pie Baikāla, savu turpmāko saistību ar Latviju pat nenojaušot.
Man ir divi bērni. Latvieši. Ārēji. Iekšēji - pati īsti nesaprotu. Dzimuši Latvijā, par manu dzimteni ne vien nojaušot, bet ikvasaras izsūtījumā Sibīrijā esot mājās.
Iepazinu Latviju 21 gada vecumā 2003.gadā. Tā mani apbūra. Ar savu muzikalitāti, kultūru, vēsturi. Ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Mana Latvija ir skaista.
Nekad neesmu bijusi krieviete - klišejiskā latviešu izpratnē. Tieši tāpēc, ka esmu īsta krieviete, dekabristu kultūras mantiniece. Man apkārt nespļāva košļenes un neuzvedās kā krievu tūristi. Baudīju Krieviju, kuras gandrīz vairs nav. Kas ir neizsakāmi skumji. Mana tauta izzūd, paliek tie, kas pat savās mājās ir agresīvi tūristi.