«Tiem, kas dzīvo laukos, vajag praktisku apģērbu, lai suni aizsargātu. Pelēku, brūnu, tumši zilu, melnu kā Zviedrijā. Tiem, kas dzīvo Jūrmalā, vajag kaut ko košu, ar akmentiņiem, lai izrādītos. Pirms vasaras viņi pasūta suņu kleitas, iet staigāt pa Jomas ielu. Katram savs,» secina Tatjana Felsberga.
Ai, ļoti daudz! Tatjana pat nesāk skaitīt, cik apģērba kārtu ir viņas divām Briseles grifona sugas kucītēm - deviņgadīgajai Goldī un tās meitiņai, divgadīgajai Orai. «Ziemas kombinezoni, pavasara lietusmētelīši, vestes, ar kurām var staigāt kādos +4 grādos. Ir arī izejamie kostīmi, zābaciņi visām astoņām kājām, kas aizsargā no sāls un netīrumiem,» viņa iezīmē situāciju. «Ir aizsargsvārciņi kritiskām dienām un speciālais aizsarghalāts māmiņai Goldī, kad viņai bija mazie. Ziniet, ir tāds brīdis, kad kucēniņiem vairs nevajag pienu, bet viņi visu laiku māmiņu moka.»
Tatjana parāda Goldī jauno, tumši zaļo ziemas kombinezonu ar mākslīgas ādas apdari. Tam pieskaņojusi koķetu, pār muguru pārmetamu somiņu un cepurīti, kas -20 grādos silda ausis.
