Vizualizēšana ir saistīta ar smadzeņu darbību, nevis mākslu. Ir vērts pamēģināt informāciju nevis pierakstīt, bet uzzīmēt domu karti, kādu zīmējumu un savilkt bultiņas. «Iespējams, tad varēs ieraudzīt jaunas sakarības,» iesaka Dace. Foto — Kristīne Madjare
Izdzirdot vārdu «vizualizēšana», vispirms iedomājos par animāciju. «Tam, ko daru, nav sakara ar mākslu,» skaidrību ievieš Dace Andersone. Viņa ir vienīgā profesionālā vizualizēšanas praktiķe Latvijā. «Vizualizēt nozīmē kaut ko padarīt redzamu. Piemēram, 3D modeļi, vizuāls datu atainojums un arī animācija ir vizualizācija. Es nodarbojos ar diviem šī plašā lauka atzariem,» viņa paskaidro. Latviešu valodā tam piemērota vārda nav. Iespējams, to varētu dēvēt par vizuālo domāšanu.
Pirmais Daces nodarbošanās atzars ir pasākumu «vizuāla pavadīšana», viņa veido vizuālos pierakstus. Kamēr runātājs runā, Dace uz lielas lapas vai digitāli stāstīto vizualizē — zīmē un pieraksta atslēgas vārdus un grupē informāciju. Vizualizēšanā būtisks ir vienas lapas princips — arī veselas lekcijas pieraksti, kas kladē būtu garš penteris, var aizņemt vienu lapu. Taču nevajag domāt, ka tā ir muļķīga zīmēšana nopietnās konferencēs. «Vizualizēšana ir domāšanas veids. Tiklīdz informāciju nevis lineāri pieraksti, bet sāc strukturēt, piemēram, kolonnās, «ieslēdzas» vizualizēšana.» Smadzenes informāciju atceras un apstrādā sistemātiski — veidojot kombinācijas. Tātad vizualizēšana ir pierakstu veikšana, izmantojot smadzeņu dabisko domāšanas metodi.
