Itālijas karogs pie kādas ēkas Vertovas ciemā līdzās Bergāmo pilsētai. Ciemā dzīvo tikai aptuveni 5000 cilvēku, bet šā gada martā ar Covid-19 tur nomira vismaz 36 personas. Foto — Scanpix.
Itālijas ziemeļu province Bergāmo pavasarī kļuva par nāvējošāko Covid-19 kaujas lauku Rietumu pasaulē. Žurnālistu veiktā izmeklēšana liecina, ka lielās traģēdijas pamatā ir akla sekošana kļūdainiem ieteikumiem un birokrātiskas vilcināšanās
Kad bijušais siena vedējs Franko Orlandi šā gada februāra vidū ar klepu un drudzi ieradās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, ārsti secināja, ka viņam ir gripa, un aizsūtīja mājās. Pēc divām dienām 83 gadus vecais vīrietis uz slimnīcu tika atvests ātrajā palīdzībā. Viņš vairs nespēja normāli elpot.
Tobrīd Itālijā oficiāli vēl nebija reģistrēts neviens jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījums, taču Orlandi simptomi mulsināja 55 gadus veco anestezioloģi Moniku Avogardi no Pesenti Fenaroli slimnīcas Bergāmo. Ārste neveica vīrusa testu, jo pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem Itālijā pieņemtās instrukcijas rekomendēja pārbaudīt tikai tos cilvēkus, kuriem bijusi tieša saistība ar vīrusa uzliesmojuma sākumpunktu — Ķīnu.