2016. gada referenduma mokošās sekas turpināsies vēl ilgi
Cilvēki parlamenta priekšā līksmo, pār pūli plīvo Anglijas Svētā Jura karogi ar sarkano krustu uz balta lauka, bet zem kājām tiek mīdīts Eiropas Savienības zilais karogs. Daudziem noteikti sajūta tāda, it kā Lielbritānija nokratījusi Briseles važas un jau pacēlusi buras, lai brīvi aizpeldētu sapņu tālē. Bet, tāpat kā 31. janvārī skanošais Bigbena zvans bija tikai ieraksts, jo īstais slavenā torņa pulksteņa mehānisms tiek remontēts, arī ilgi gaidītā Brexit diena ir vēl tālu no pilnvērtīgas Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Patiesībā praktiski nekas vēl nav mainījies, ja neskaita Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru beigšanos un faktu, ka britu premjerministrs vairs nepiedalīsies ES samitos. Kuģis vēl aizvien ir pietauvots pie mola — Lielbritānija pārejas perioda laikā ir ES vienotā tirgus dalībniece ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem, un tagad tikai sāksies sarunas par nākotnes attiecībām, uz kuru fona iepriekšējos trīsarpus gadus ilgusī mocīšanās ar līgumu par izstāšanos varētu sākt šķist kā patīkama pastaiga pa saulainu liedagu.