Gaiļezera Toksikoloģijas un sepses klīnikā, kur ārstē Covid-19 pacientus. Foto — LETA.
Kāpēc neviens no statistiķiem, pētniekiem un mediķiem neuzņemas salīdzināt pandēmijas laika mirstību Latvijā un citās valstīs
Baisi pierast pie nāves. Taču, gandrīz pusotru gadu dzīvojot Covid-19 apdraudētībā, mēs jau esam pieraduši ik dienu lasīt ziņas, cik Covid-19 slimnieku miruši Latvijā, kaimiņvalstīs, pasaulē. Ik pa laikam kāds no mūsu draugiem vai paziņām pastāsta — ilgu laiku rītu un vakaru zvanīts uz reanimācijas nodaļu cerībā, ka ārstiem izdosies glābt mīļu cilvēku, bet… brīnums nenotika.
Pasaulē Covid-19 dēļ miruši jau vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, Latvijā — vairāk nekā divi tūkstoši. Sabiedrības veselības zinātnē mirstības rādītājs ir viens no pamata standarta indikatoriem, kas ļauj spriest par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotājiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošā pētniece, asociētā profesore Inese Gobiņa. Tieši tāpēc, ka mirstības dati liecina par pandēmijas slogu, daudzi satraucas, ka, pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, janvārī un februārī Latvijā mirstības rādītājs bija augstāks nekā vidēji Eiropā.