Lemberga notiesāšana: gan loģiska, gan pārsteidzoša, gan gaidīta, gan negaidīta
«Aivaru Lembergu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Kriminālkodeksa simt sešdesmit ceturtā panta trešajā daļā, sprieduma aprakstošās daļas punkti viens līdz viens komats divi, un sodīt viņu, piemērojot Krimināllikuma četrdesmit devītā prim panta pirmās daļas pirmo punktu, ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, konfiscējot zemāk norādīto mantu.»
«Aivaru Lembergu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā...»
«Aivaru Lembergu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā...»
«Aivaru Lembergu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā...»
Īpatnējas sajūtas pārņēma, pirmdien tiešraidē no tiesas zāles klausoties tiesneses Irīnas Jansones korekti vienmuļo sprieduma lasījumu, kurā vienu no savulaik varenākajiem, bagātākajiem Latvijas politbiznesmeņiem atzina par vainīgu 19 smagos kriminālnoziegumos. Dīvains mulsums pastiprinājās ar katru «atzīt par vainīgu». Citādi jau nevarēja būt… Bet vai tiešām tā var būt?