Ārējiem ienaidniekiem ir aizvien mazāk iemeslu no Amerikas bīties
Amerikas prezidents Teodors Rūzvelts pirms vairāk nekā simt gadiem rakstīja: «Runā maigi, bet nesā līdzi lielu rungu.» Slavenais teiciens bieži ticis piesaukts kā vadmotīvs Amerikas ārpolitikai.
Donaldam Trampam ir cita pieeja. Viņa ārpolitikas lozungs ir «klaigā skaļi, bet rungu atstāj mājās».
Daudz nācies rakstīt par Trampa ķeršanos pie Amerikas demokrātijas demontāžas un par apdraudējumiem, kurus viņa ilggadējās simpātijas pret Krievijas prezidentu Putinu un nepatika pret Eiropas Savienību rada Ukrainas un mūsu kontinenta drošībai.
Tomēr nemitīgā saukļu «Amerika pirmajā vietā!» un «Padarīsim Ameriku atkal diženu!» skandināšana daudzos radījusi iespaidu, ka Trampa vēlme mainīt ASV attiecības ar Eiropu iekļaujas kādā plānā, kā padarīt valsti spēcīgāku un ietekmīgāku. Drošības un ārpolitikas vērotājiem patīk spriest, ka novēršanās no Eiropas esot racionāli izskaidrojama ar kādu rūpīgi izsvērtu ilgtermiņa plānu koncentrēt visus resursus aizvien asākai sāncensībai un iespējamam militāram konfliktam ar Ķīnu.
