Kareivi satika gan smaidošu pirms Afganistānas, gan ievainotu pēc atgriešanās
Daudzi grib lasīt ASV 44. prezidenta Baraka Obamas atmiņas A Promised Land (Apsolīta zeme). Kopš iznākšanas novembra beigās, kad pirmajā dienā tika pārdoti gandrīz 900 000 eksemplāru, grāmata pastāvīgi ir Amerikas bestselleru sarakstu galvgalī un noteikti būs ļoti pieprasīta arī citās valstīs. (Diemžēl nav zināms, vai un kad tā varētu iznākt latviski.) Tajā Obama apraksta savu politisko karjeru līdz 2011. gada martam, kad viņa uzdevumā amerikāņu specvienības nogalināja teroristu organizācijas Al Qaeda līderi Osamu bin Ladenu. Nākotnē plānots izdot atmiņu otro sējumu.
Daļai lasītāju grāmata ļauj atgriezties citā ērā, no kuras mūs šķir Trampa prezidentūras dziļā aiza un jau gadu ilgstošā, visas citas domas slāpējošā pandēmija. Cilvēkam nepieciešami ideāli, un Obamam bija spēcīga vīzija, kura spēja iedvesmot miljonus amerikāņu. Viņa tēvs bija no Kenijas, māte baltādaina amerikāniete, vidusskolas gadus viņš nodzīvoja pie mātes vecākiem Honolulu. Gan dzīvē, gan politikā Obama iemieso cerību, ka Amerikas gadsimtiem vecā rasisma sekas iespējams pārvarēt, ka, tāpat kā viņa ģimenē, arī plašākā sabiedrībā cilvēki var atrast kopējo un uz tā pamata sadzīvot. Obamam Amerika ir nevis apsolītā zeme, kur šis sapnis jau ir piepildījies, bet gan apsolīta zeme, līdz kurai vēl jānokļūst.