Vienmēr konfliktu pilnajā politiskajā vidē atkal iestājusies reta vienprātība par atbalstu LB prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Tas ir visai īpatnēji, ņemot vērā neseno ZZS un SC pretestību Rimšēviča galvenajam mērķim — ieviest eiro no 2014.gada.
Saeima pošas jau trešo reizi ievēlēt Ilmāru Rimšēviču par Latvijas Bankas prezidentu. Jautājumu nav?
Pirms sešiem gadiem, 2007.gada 1.novembrī, Saeima slēgtā balsojumā ar 92 balsīm par, nevienu pret un vienam deputātam atturoties Ilmāru Rimšēviču otro reizi ievēlēja par Latvijas Bankas (LB) prezidentu. Pirms lēmuma pieņemšanas Saeimā nenotika debates, bet visu partiju politiķi medijiem uzsvēra - Rimšēviču atbalstījuši tieši tāpēc, ka viņš ir nemainīga valūtas kursa garants. Kā tolaik laikrakstam Diena teica Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, «lata stabilitāte būs drošās rokās». Pirms ievēlēšanas Rimšēvičs arī uzsvēra mērķi līdz 2012.gadam ieviest eiro, un neviens pret to neiebilda.
Gandrīz precīzi pēc gada sākās Latvijas lielā krīze ar Parex bankrotu un starptautisko aizdevumu programmu. Šos satricinājumus pavadīja vētrainas debates, sākotnēji par lata devalvāciju, vēlāk par eiro nepieciešamību. Rimšēviču izvirzījušās koalīcijas partijas - Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, ZZS - kļuva par viņa politikas niknākajiem kritiķiem, lai gan tās dabūja tieši to, par ko pašas bija nobalsojušas - lata kurss palika nemainīgs, un eiro tiks ieviests, lai arī divus gadus vēlāk.