Jānis Peters.
Jo vairāk attālināmies no 20.gadsimta 80.-90.gadu notikumiem PSRS un pasaulē, jo vairāk par tiem domāsim un analizēsim cēloņsakarības, nejaušības un likteņatklāsmes. Vismaz ar mani tā notiek. Toreiz notika gan brīnumi, gan tuvojās nolemtība. Sākot radikālas politiskas pārmaiņas, Gorbačovs un viņa domubiedri, eksperti un padomnieki maz domāja, ka, piemēram, brīvas vēlēšanas zem perestroikas karoga pieļauj valstī, kas patiesībā ir valstiskumā reiz pārvērsts boļševisms. Bet boļševisms radās jau 1903.gadā Rietumeiropā (Briselē un Londonā) kā krievu revolucionāra Uļjanova (Ļeņina) iedvesmota ekstrēmi politiska doma, kuras paudēji vēlāk izveidojās par partiju, nošķeldamās no Krievijas sociāldemokrātijas. Pat Kremļa jaunā vadība 80.gados ticēja, ka valstiskumā pārvērstais boļševisms PSRS vairs neeksistē un ir zudis līdz ar VK(b)P (Vissavienības komunistiskā boļševiku partija) pārdēvēšanu par PSKP 1952.gadā.