Eiropas Komisijas prezidents Žaks Klods Junkers sanāksmē Briselē 3.decembrī sagaida Latvijas valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, kad tika apspriesti gaidāmās Latvijas prezidentūras jautājumi.
Kādu atbildību uzņemas Latvija, kļūdama par ES Padomes prezidējošo valsti?
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir paziņojusi, ka Latvija, šāgada pirmos sešus mēnešus vadīdama Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, noteiks «Eiropas darba kārtību». Savukārt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs par Latvijas prezidentūras mērķiem ir izteicies - tie esot tik ambiciozi, ka tos varot salīdzināt ar cilvēka pirmo izkāpšanu uz Mēness. Viņaprāt, ne tikai tāpēc, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts pirmo reizi, bet arī, «ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju Krievijas agresijas dēļ».
Tomēr šī «izkāpšana uz Mēness» nav kāda pašu izdomāta avantūra. Latvijas valdības noteiktā prezidentūras darba kārtība ir plaša, taču tā ir sagatavota, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un ES Padomi un atbilst kopējām ES prioritātēm. No otras puses, sagatavotos darbības plānus var likt koriģēt ne tikai palaikam grūti prognozējamās ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, bet arī diskusijas pašā ES, ieskaitot par tik fundamentāli svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, eirozonas nākotne, ja Grieķija no tās izstātos, un Žana Kloda Junkera vadītās jaunās EK piedāvātais 315 miljardu eiro investīciju plāns, par kura īstenošanas iespējām arvien ir dažādi viedokļi.