Vai nu eirozona pārtaps ciešāk integrētā struktūrā, vai arī pārstās pastāvēt
Jebkurā šausmenē šis būtu brīdis, kad visiem kļūst skaidrs - filmas nelaimīgie upuri izaicina likteni, un tūlīt būs brīdis, kad bailēs jāaizklāj acis. Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs nedēļas nogalē teica, ka Spānija «neatrodas bezdibeņa malā». Un tad, lai pat visneapķērīgākajam popkorna grauzējam vairs nebūtu šaubu, vēl uzsvēra: «Šis nav pastardienas priekšvakars.»
Spānijā ekonomikas lejupslīde turpinās, un bezdarbs turpina augt. Liekas aizvien neticamāk, ka valsts spēs samazināt budžeta deficītu līdz 5,3% no IKP, kā solīts Eiropas Komisijai. Pirms kļūšanas par premjerministru pagājušā gada beigās Rajohs bija solījis, ka neliks nodokļu maksātāju naudu nevienā bankā, bet maija sākumā viņa valdība pārņēma banku Bankia un paziņoja, ka būs vajadzīgi 19 miljardi (!) eiro, lai to paglābtu no bankrota. Savukārt procentu likmes Spānijas ilgtermiņa vērtspapīriem sāk tuvoties bīstamajiem 7% - robežšķirtnei, aiz kuras valstij var būt grūti atmaksāt aizdevumus. Tas bija līmenis, pie kura Īrija un Portugāle bija spiestas meklēt Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda finanšu palīdzību.