Foto — Rūta Kalmuka, F64.
Dzejniecei un tulkotājai Ingmārai Balodei (31) iznāk otrā dzejas grāmata Alba, bet intervijā viņa stāsta, kāpēc personībām mākslā nav pienākums un ir pat riskanti censties par visu izteikties
Ar riteni Ingmāra atminas no mājām Pārdaugavā līdz intervijas vietai grāmatnīcas kafejnīciņā Vecrīgā. Ir mazliet aizelsusies, un tā vien gribas paskatīties, vai pie kurpēm nav pieķērusies kļavas lapa. Septembris, Dzejas dienas. Šogad Ingmāra Balode par augstvērtīgu darbu saņēmusi Baltvilka balvu kā poļu rakstnieka Mikolaja Ložiņska grāmatas bērniem Būtnes bēg tulkotāja. Viņa tulkojusi izcilus, pasaules literatūras aprindās zināmus poļu autorus - jauno prozaiķi Dorotu Maslovsku, dzejnieku Ādamu Zagajevski. Agrāk Ingmāru varēja pazīt arī pēc lieliskajām intervijām kultūras portālā Satori. Patlaban viņa ir tulkotāja un grāmatu redaktore apgādā Mansards. Ingmārai ir ko teikt, un tas ir labs iemesls viņu intervēt Dzejas dienu nedēļā.