Dziedāt mūziklos, dejot, spēlēt dramatisko teātri, filmēties kino — Ieva Segliņa pierāda, ka talantīgam teātra profesionālim Latvijā jāvar viss. Viņai šī dažādība ir pa prātam. «Tas ir pluss, ka varam attīstīt vairākas aktiermeistarības šķautnes. Man tas ir ļoti interesanti.»
Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa savā piektajā teātra sezonā mirdz trupas priekšgalā un tik ļoti mīl savu darbu, ka par labāko atpūtu uzskata citu teātru izrāžu skatīšanos
Šodien esmu nogurusi, Ieva Segliņa atzīstas saviem 25 gadiem neraksturīgi sāpīgā tiešumā. Grimētavā, ko viņa dala ar Akvelīnu Līvmani un iepriekš arī ar Ligitu Skujiņu, mazu kušeti, drīzāk soliņu, vecākās kolēģes pārklājušas ar zaļgani dzeltenu tautisku segu. Tieva, plastiska, jaunā aktrise mēdz tur ieritināties, pievērt acis starp rīta mēģinājumiem un vakara izrādēm. «Nav jau variantu,» cieti nosaka.
Mūsu tikšanās dienā aiz muguras garš un grūts mēģinājums izrādei Trīs māsas, kam Andreja Žagara režijā jānāk klajā 24. martā. Tovakar izrādes viņai nav, bet Ieva jau dzīvo nākamās dienas noskaņās, Žannas tēlā mūziklā Žanna d'Arka. Viņas sastāvam tā būs pirmizrāde, kas iepriekš tikai atcelta aktiera slimības dēļ. «Jā, teātrī klīst gripa,» Ieva apstiprina. Viņa apņēmusies nesalūzt.
