Māris Sirmais. Foto — Reinis Hofmanis.
Lai arī daudzi Valsts akadēmiskā kora Latvija plānotie koncerti, ārzemju turnejas un festivāli atcelti, diriģents Māris Sirmais aicina nevaimanāt, bet pacelt nokārtos degunus un acis no viedtālruņiem un ieraudzīt horizontu
Uz interviju kora Latvija telpās Vecrīgā abi ierodamies viscaur izmirkuši un žļurkstošiem apaviem, jo lietus gāž kā ar spaiņiem, pārvēršot ielas upēs. Māris Sirmais steidz vārīt karstu kafiju un paspēj izstāstīt, ka labākā ir tieši spāņu, nevis itāļu. Šīs pārliecības dēļ viņš speciāli brauc uz Centrāltirgu, kur mazā spāņu produktu stendiņā nopērkama viņa iecienītā marka.
Sirmais brīdina, ka šobrīd nav gatavs intervijā pavēstīt ko «ārkārtīgu gudru un spārnotu», arī par valsts kultūrpolitiku nevēlas spriedelēt. Tā vietā viņš izteiksmīgi man nolasa priekšā Ineses Zanderes dzejoli Koki. Pats diriģents dīkstāves laiku pārlaidis kopā ar kokiem vārda tiešā nozīmē — savā lauku mājā Jūrkalnē kopis paša stādītos 700 kokus. Imunitātes stiprināšanai apēdis tik daudz viršu medus kā nekad dzīvē. Kad Sirmais stāsta par Jūrkalni, viņa runā nemanot iezogas mazs, amizants ventiņu izloksnes piesitiens.