Marija Ulmane un Ināra Slucka. Foto — Jānis Deinats.
Nacionālā teātra režisore Ināra Slucka un viņas meita scenogrāfe Marija Ulmane sarunājas par to, ko nozīmē mātei un meitai būt uz vienas skatuves
Tagad kādu laiku tā būs — intervijas notiks, raugoties nevis sarunas biedram acīs, bet datora ekrānā. Ar režisori Ināru Slucku un jauno, daudzsološo scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Mariju Ulmani jau sen bijām vienojušās izrunāties pēc viņu kārtējā kopdarba, Federiko Garsijas Lorkas lugas Jerma uzveduma Tukšais zieds Nacionālajā teātrī. Starp daudzajiem radošajiem tandēmiem, kuri no laika gala raksturīgi latviešu teātrim, šāds vēl nav bijis — māte un meita.
Cik daudz šajā pēctecībā gēnu mantojuma un «burbulī» auguša bērna nolemtības, cik — neatlaidīgi izcīnītas patstāvības? Cik viegli vai grūti sievietei, arī 21. gadsimtā, tikt pamanītai un — galvenais — respektētai par maskulīnām uzskatītās profesijās?