Toms Liepājnieks iemiesojies amerikāņu jūras biologā Džeimsā Maklintokā.
Dirty Deal Teatro izrāde Zudusī Antarktīda ir kā vecmodīga grāmata, ko patīkami pārlasīt
Aktierim Tomam Liepājniekam bioloģijā esot bijis 3. Tā ir pirmā lieta, ko par dzīviem organismiem un to kopā būšanas likumsakarībām uzzinām jaunākajā Dirty Deal Teatro pirmizrādē. Dokumentālais piedzīvojumu stāsts, kā biologa Džeimsa Maklintoka grāmatas Zudusī Antarktīda dramatizējumu nosaukuši tā autori režisors Valters Sīlis un dramaturgs Jānis Balodis, raksturojams kā lekcija par globālās sasilšanas izraisīto ietekmi uz planētas ekosistēmām. Taču dziļākajā būtībā - Antarktīda diez vai vēsta par Antarktīdu tiešā nozīmē.
Sīļa izrāde ir labs piemērs tam, kā ar nelieliem ieguldījumiem iespējams efektīvi iedarboties uz skatītājiem, defektus pārvēršot efektos. Scenogrāfe Ieva Kauliņa jau tā mazajā Dirty Deal Teatro telpā nodalījusi miniatūru spēles laukumu, izmantojot skatītāju krēslu rindas, kas iekļauj galdu un pie tā stāvošo aktieri Tomu Liepājnieku no trijām pusēm. Izrādei sākoties, Liepājnieks ienāk spēles laukumā enerģiskā solī un bez jebkāda ievada sāk stāstījumu. Viņš ir iemiesojies amerikāņu jūras biologā Džeimsā Maklintokā, kurš uzreiz atvainojas, ka diemžēl pats nav varējis ierasties, tāpēc viņu šovakar spēlēs bioloģijā knapi sekmīgais Liepājnieks. Aktieris un viņa varonis vienlaikus pasmaida (ķermenis, galu galā, viens un tas pats), ieslēdz uz galda statīvā ievietotu nelielu videokameru un atver bloknotu ar zīmējumiem. Kamera ir pieslēgta projektoram, tās filmēto materiālu skatītāji redz uz prezentācijām paredzēta standarta izmēra ekrāna telpas dibenplānā. Turpmākās pusotras stundas šķietami ir lekcija par Antarktīdas ekosistēmām (jo īpaši gliemenēm, kas dzīvo jūrās pie tās krastiem, arī pingvīniem, vaļiem, krabjiem, aļģēm...) un pārmaiņām, kas vidi piemeklējušas pēdējo 40 gadu laikā.