NULL.
«Attiecību pavēdere» - Nobela prēmijas literatūrā laureātes Alises Manro stāsti
Izdevēji pēdējā laikā mūs lutina ar Nobela prēmijas laureātu darbu latviskojumiem. Tikai tāpēc vien, ka ir vasara, nevajadzētu garām palaist tikko iznākušo čehu dzejnieka Jaroslava Zeiferta Mēra stabs/Skūpstu grāmata Ulža Bērziņa atdzejojumā, taču man atklājums bija tulkotājas Silvijas Brices sastādītais kanādietes Alises Manro īso stāstu krājums Dārgā dzīve.
Ielūkojoties Alises Manro biogrāfijas īsajā versijā, rodas iespaids, ka viņa ir harmoniskākā personība uz zemes. Dzimusi 1931.gadā Ontārio provincē Kanādā, 11 gadu vecumā izlemj, ka vēlas kļūt par rakstnieci, un pirmo stāstu publicē vēl studiju laikā. Pirmais īso stāstu krājums Laimīgo ēnu dejas, izdots 1968.gadā, ieguva Kanādas augstāko literāro prēmiju - ģenerālgubernatora balvu. Tieši tikpat izlēmīgi kā tuviniekiem pateikusi par savu nodomu kļūt par rakstnieci, 2012.gadā viņa pasaulei paziņo, ka stāstu krājums Dārgā dzīve, darbs, kas devis nosaukumu arī latviski iznākušajai stāstu izlasei, ir viņas pēdējais. Pēc gada 82 gadus veco Manro kā «mūsdienu īso stāstu meistari» godina Nobela prēmijas žūrija.