Ar britiski ekscentrisku nevērību aprakstīti četrdesmitgadnieka ceļojumi
Viesmīlis ierādīja viņiem saulessarga apēnotu galdiņu pašā krastā; ideālas dekorācijas gluži satriecoši viduvējam ēdienam, Džefs Daiers raksta grāmatas pirmajā, Venēcijai veltītajā nodaļā. «Salātus veidoja kāds nieks bezcerīgu salātlapu, košas tomātu pusītes un rīvēti burkāni. Penne ar tomātu mērci bija tāda, kādu kurš katrs var uztaisīt desmit minūtēs.» Vairāk vai mazāk prozaiski trūkumi nav vienīgais apgrūtinājums, ar kuru jāsaskaras ikvienam, kas vēlas nodibināt attiecības ar Venēciju. Tai veltītās literatūras bagāža ir milzīga, un mēģinājums savu stāstu vai romānu «ierakstīt» Venēcijā draud izskatīties pēc bezkaunīgiem centieniem nostāties līdzās Šekspīram, Tomasam Mannam, Josifam Brodskim, Ianam Makjuanam un citiem. Džefam Daieram (Geoff Dyer) tas lielu tiesu izdevies tāpēc, ka par grāmatas pirmās puses notikumu ierāmējumu viņš izraudzījies nevis Venēciju vispār, bet mākslas biennāli.