«Šobrīd jūtos ļoti labā līdzsvarā starp piesardzību un mieru. Un iekšēju trauksmi.».
Modris ir izcila filma par trauslo pieaugšanas mākslu
Reti gadās piedzīvot brīžus, kad, iznākot no kinozāles, piemeklē maigs stupora stāvoklis un filma spītīgi «turpinās» domās. Ar šādām emocijām, kamolu kaklā un ilgu redzētā pārcilāšanu prātā man beidzās Jura Kursieša debijas spēlfilmas Modris noskatīšanās. 17 gadu vecā titulvaroņa vārdā nodēvētais kinostāsts par puisi, kura šķietami nenozīmīgā saķeršanās ar likumu draud izpostīt dzīvi, ir «izaudzis» no realitātes. Gadiem nespēdams sarast ar domu, ka nav pietiekami palīdzējis neceļos nonākušam pusaudzim, Kursietim to ir pastāstījis draugs advokāts. Režisora rokās stāsts ir pārtapis jaudīgā filmā, kas (labākajās franču Jaunā viļņa tradīcijās) reizē ir gan individuāla drāma, gan savstarpējās attiecībās paviršas sabiedrības portrets.