Pagājušā gada festivālā.
Pirmatnējā festivāla sajūta šajā nedēļas nogalē
No iepriekšējā festivāla Laba daba man prātā palicis maz, bet ļoti izteikti. Vispirms vieta - kā Virzas Straumēni. Festivāls noris Ratniekos, Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā. Ēkas izvietotas kā lauku sētā: šķūnis ar siena ķīpām, māja ar lieliem logiem, taciņas, flokši. Teltis slējās ābeļdārzā, no rīta zobus dažs tīrīja dīķī. Skraidīja suņi, raudāja zīdaiņi.
Ratnieki 30.gados bija tekstiluzņēmums Rīgas audums, un tā īpašnieks Roberts Hiršs īpašumu novēlēja universitātei. Ēku dēļ festivālā ir viegli orientēties, arī attālumi starp skatuvēm - nelieli. Atmosfēra: viegla un priecīga. Vienīgā slavenība, ko pērn manīju, bija operdziedātājs Jānis Apeinis, kurš puķainos šortos un panamas tipa cepurē vēroja Dzelteno pastnieku uzstāšanos. «Patika. Tā dīvaini un forši bija,» Apeinis telefonsarunā stāsta, ka toreiz ieradies tikai Dzelteno pastnieku dēļ.