Arno Jundze. Atgaisma. Zvaigzne, 2025.
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4
Arno Jundzes jaunākajā grāmatā apkopoti septiņi stāsti, kas sākotnēji apmāna lasītāju ar vieglu lasāmību un uztveramību — galvenokārt tāpēc, ka visi vēstījumi sākas pavisam reālistiskā vidē un katrs no tiem sola padziļinātu un individuālu kāda vīrieša psiholoģisko portretu. Tas vedina arī uz pieņēmumu, ka stāstos varēsim iepazīties ar vīrieša tapšanas vēsturi. Tomēr Atgaismā ar psiholoģisko reālismu Jundze lasītāju tikai māna — patiesībā teksts ir viltīgu triku un paralēlu realitāšu caurstrāvots un tieši tāpēc nodrošina gan ar intrigu, gan ar pavisam negaidītiem, pat gluži neiedomājamiem atrisinājumiem.
Tieši no šīs perspektīvas kopējam vēstījumam pakārtotā stāstu krājuma struktūra mijiedarbojas ar tēlainības kāpinājumu — pirmajā stāstā lasītājs var nospriest, ka viņam (vai varonim Ilgvaram) kaut kas norēgojies, savukārt nākamie vēstījumi pakāpeniski pārliecina, ka Atgaismai ar halucinācijām vai aušībām nav itin nekāda sakara. Savādās nesakritības ir rūpīgi pārdomātas, nereti jau pašā tekstā vai stāsta nosaukumā iekodētas un vēlāk ievilina lasītāju minēšanas spēlē — kurš no teksta šķietamajiem niekiem noteikti būtu jāatceras un jāievēro, lai pats sevi varētu paslavēt, ka stāsta galvenās notis uztvertas uzreiz. Vienlaikus tas arī apgrūtina recenzenta pienākumu, jo šādu darbu analīzē ir diezgan grūti izvairīties no liekiem sižeta atklājumiem.
