Domuzīme - 03. septembris, 2018

Bankas un vulkāni

Einars Maurs Gudmundsons (Einar MárGuðmundsson, 1954) ir ievērojams islandiešu rakstnieks un dzejnieks. Studējis literatūru un vēsturi Reikjavīkā un Kopenhāgenā. Latviski 2013. gadā publicēts viņa romāns Visuma eņģeļi (Englar alheimsins, 1993), par kuru autors 1995. gadā saņēma Ziemeļvalstu padomes literatūras balvu. Eseju krājums Bankas iela nulle. Patiesi stāsti (Bankastræti Núll. Sögur úr veruleikum, 2011) iznāca pēc 2008. gada Islandes ekonomikas megakrīzes. Tajā visai ironiskā, pat sarkastiskā manierē aplūkoti tās cēloņi un sekas. Šeit publicētās esejas izvēlētas no šī krājuma. Kas maksā par dzīrēm mēra laikā, kā darbojas justīcija? Banku sabrukumam ir kas kopīgs ar vulkānu izvirdumiem. Runa jau nav tikai par krīzi naudas lietās, bet par visu dzīvi, kurā notiekošais pārspēj iztēli. Bankas ielā nulle reiz atradās viena no nedaudzajām Reikjavīkas sabiedriskajām tualetēm. Bet uz tās pašas ielas atrodas arī Islandes lielākās bankas. Nauda it kā nesmird, tomēr uzprasās zināmas paralēles starp naudas līdzekļu apstrādi un procesiem tualetē. Ko un kāpēc mēs patērējam, kas paliek pāri? Un cik līdzdalīgi esam šai dēmoniskajā patēriņa dancī, kur naudas Moloha pavadā iet gan māksla, gan zinātne? Tulkotājs. «Islandieši netiek galā ne ar bankām, ne vulkāniem,» pukojās britu komiķis Džons Klīzs (1), kad vi