Ķīlis: prioritāriem skolā jābūt bērniem, nevis skolotājiem
Saistītie raksti
Viedoklis /
10. aprīlis
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Aktuāli /
7. aprīlis
Just temperatūru
Komentāri (43)
janis17 04.10.2011. 11.50
Rezunējums! Ka tik kaut ko SAČAKARĒT!
0
inese_sekaca 04.10.2011. 10.24
Cienu Ķīli, daudz kas no viņa minētā ir atbalstāms. Tikai programma augstākajā izglītībā ir nepilnīga. Nevar viens pret vienu importēt ārvalstu pieredzi, neņemot vērā Latvijas reālijas – piem. Rīgas ūdensgalvu, policentriskas attīstības modeļa nefunkcionēšanu (un nepieciešamību to stiprināt), depopulāciju reģionos, faktu, ka augstskolās reģionos mācās vairāk kā 70% no konkrētā reģiona. Vai Ķīļa kungam ir statistika par to, cik jauniešu atgriežas reģionos pēc tam, kad ir studējuši Rīgā? Nevar spriest par sistēmu, sēžot tikai kabinetā. Brauc un runājies ar cilvēkiem, un apzini reālo situāciju.
9
bekijja > inese_sekaca 04.10.2011. 10.38
Lai izglitibu daritu pieejamu arpus Rigas, nav tak katra pilseta augstskola jadibina. Viena augstskola, kurai visas admnistrativas funkcijas butu viena vieta, mierigi var darboties ari decentralizeti. Var but filiales, kurp pasniedzeji regulari brauc pasniegt.
0
Una Grinberga > inese_sekaca 04.10.2011. 10.42
@Ezernieks
Jebkura lielā reģionālā pilsēta atrodas 2-3 stundu attālumā no Rīgas. Ja normāls pasniedzējs nevar nokļūt uz lekcijām, tad tas jau ir slinkums!
0
aguslens > inese_sekaca 04.10.2011. 10.55
@Nasing spešal! : Ja jāpasniedz ir vairākas dienas no vietas, tad, protams, nav problēmu un, ticamāk, ka tā arī dara. Ja ir pāris lekcijas, tad ko? Sagaidi, ka kāds tērēs 4-6 stundas no personiskā laika, lai regulāri kratītos turp atkapaļ? Jeb uzskati, ka ceļā pavadītās 4-6 stundas būs efektīga un pasaules labai praksei pietuvināta apmācību procesa fundaments? Ja tā, tad padalies ar savu pamatojumu.
0
bekijja > inese_sekaca 04.10.2011. 11.12
BJL: ja pieprasijums aprus Rigas ir tikai pec paris lekcijam, tas tacu nav attaisnojums augstskolas veidot katra pilseta…
Vispar jau augstskolu jautajumu gruti skatit atrauti no regionalas attistibas politikas konteksta. Ja Latvija butu sakartoti celi un sakari, kada no augstskolam pilnigi mierigi varetu atrasties ari arpus Rigas. Tartu Igaunija tam ir labs piemers.
0
Una Grinberga > inese_sekaca 04.10.2011. 11.47
@BJL
1. Visās normālās valstīs ir moduļu/bloku sistēma.
2. Efektīva mācību grafika sastādīšana neprasa nedz smalkas it-programmas, ne super prāta spējas.
0
inese_sekaca > inese_sekaca 04.10.2011. 11.50
Pag, pag. Jūs, džeki, runājat no Rīgas pozīcijām, it kā viss labais nāktu no Rīgas. Daudzos parametros reģionu augstskolas ir konkurētspējīgākas par virkni Rīgas augstskolu.
Te vēl jāizšķir Rīgas augstskolu filiāles, kur patiešām notiek pāris lekcijas nedēļā kaut kur īrētās telpās. Tās tiešām ir noziegums pret augstāko izglītību (ne kvalitātes, ne pētniecības, ne infrastruktūras, ne bibliotēkas, pat ne studentu dzīves). Filiāles būtu aizliedzamas ar likumu.
No otras puses ir pilnvērtīgas augstskolas – katrā reģionā ir vismaz viena tāda. Mācībspēki strādā uz vietas. Ir infrastruktūra, aprīkojums, bibliotēka, pētniecības laboratorijas. Veidojas sadarbība ar industriju pētniecībā, jaunu produktu izstrādē. Studenti iet praksē vietējos uzņēmumos, izveidojas saiknes, kuras bieži pāraug par darba attiecībām. To visu nevar no Rīgas izkūrēt, lai kā gribētu. Tad ir plānveida ekonomika kā PSRS jāievieš atpakaļ.
Un Tartu patiešām ir labs piemērs, ka visam labajam nav jānotiek galvaspilsētā!
0
Linda Šaicāne > inese_sekaca 04.10.2011. 13.22
Neatceros precīzus ciparus, bet, ja pareizi saprotu, lasīju, ka Igaunijā augstskolu ir stipri mazāk, kas, protams, ļauj koncentrēt resursus.
0
Una Grinberga > inese_sekaca 04.10.2011. 14.45
@Ezernieks
No otras puses ir pilnvērtīgas augstskolas – katrā reģionā ir vismaz viena tāda. Mācībspēki strādā uz vietas. Ir infrastruktūra, aprīkojums, bibliotēka, pētniecības laboratorijas. Veidojas sadarbība ar industriju pētniecībā, jaunu produktu izstrādē.
—
Piemērus: mācībspēki strādā uz vietas, infrastruktūra, aprīkojums, laboratorijas, pētniecība, jauni produkti???
To tikai spēj bagātā Latvija – uz katriem 100 studentiem modernu laboratoriju un uz katriem 100 slimniekiem uberjaunākās iekārtas slimnīcā!!!!
Gribētu arī dzirdēt, cik no tiem, kas mācās reģionos, arī paliek reģionos nevis pēc tam aizbrauc uz Rīgas aglomerāciju. Augstākai izglītībai ne obligāti ir jābūt pie mājām – nav jau sākumskolas skolēni, kuri jāved vecāku pavadā uz skolu.
0
modriss > inese_sekaca 04.10.2011. 21.07
->Nasing spešal
Augstākai izglītībai ne obligāti ir jābūt pie mājām…
——————————–
Pilnīgi pareiz. Tālab Rīgā derētu atstāt maksimums vienu augstskolu, bet pārējās var droši likvidēt vai pārvietot uz reģioniem vismaz pārsimt kilometru attālumā :)
Nav jau nabaga studentiņiem un docētājiem mūžīgi jānīkst šaurajos Rīgas mūros :)
Tāpat var “optimizēt” Rīgas medicīnas iestādes. 2-4 stundas un Rīgas slimnieks nokļūs praktiski jebkurā LR nomalē izvietotā slimnīcā:D
0
janis17 04.10.2011. 09.55
Pret garo vasaras brīvlaiku var iebilst tikai tie vecāki, kuriem bērni traucē. Plānojiet, dodiet iespēju bērnam padzīvot laukos, pastrādāt vasarā, normāli atpūsties, sportot.
3
SoWhat, Vīrs > janis17 04.10.2011. 10.08
Cik bērniem ir tādu lauku, kur aizbraukt?
0
janis17 > janis17 04.10.2011. 11.48
Lielākajai daļai ir. Nopērciet tukšojošo māju Latgalē, apdzīvojiet to vasarā, nevergo kredītam, atpūties ar bērnu, domā un tad dari!
0
ineta_rr > janis17 12.10.2011. 11.51
Lieta tāda, ka pa trīs mēnešiem pat no gaišas galvas viss izlido ārā. Tie, kam neizlido, augustu paši pēc savas iniciatīvas pavada atkārtojot iepriekšējo gadu un pārskatot jauno – skolēni, ko principā varētu arī sūtīt praksē viņu izvelētajā specilitātē, jo paši spēj mācīties, nevis likt atsēdēt gadus. Un nevajag bļaut par vispārīgo izglītību – cik no jums atcerās gan to, ko mācījās literatūrā, gan ķīmijā, gan vācu valodā, gan ekonomikas pamatos? Bet eksakti izglītots cilvēks agrāk vai vēlāk pats paņems un izlasīs pasaules dižgarus, varbūt pat oriģinālvalodā, un gūs no tā daudz lielāku baudījumu nekā no skolas obligātās senlatviešu literatūras.
0
Aina 04.10.2011. 09.54
Vācijas federālajās zemās ir aptuveni 6 skolnieku brīvdienas (Latvijā šķiet 4). Kopīgais brīvlaika garums maz atšķiras. Pie tam jūniju viņi pavada ekskursijās, kas ir ļoti noderīgi, bet finansiāli neiespējami Latvijā. Latvijas skolas ir pilnīgi nepiemērotas mācībām vasarā karstuma dēļ.
Bērnudārzos bērni mācās – zīmē, dzied, dejo, lasa. Tas, protams, nav salīdzināms ar dresūru Ķīnā.
Ko citas skolas varētu pārņemt no 1. ģimnāzijas? Tajā mācoties, nepamanīju būtiskas atšķirības mācību procesā. Labāko rezultātu nosaka atlase.
Neesmu pamanījis, ka Latvijas skolās 8.00 būtu dominējošais stundu sākuma laiks.
5
janis17 > Aina 04.10.2011. 09.57
Beļģu bērni pavasarī 2as nedēļas pavada nometnē Alpos slēpojot – tas nav brīvlaiks, bet sporta stundas un svaigs gaiss.
0
aguslens > Aina 04.10.2011. 10.13
Neesmu gan mācījies tur zem nosaukuma ģimnāzija, bet bez atlases tur bija arī prasības. Viena pati atlase neko vairāk par augstāku vidējo līmenī sākumā nenodrošina. Attiecīgi, ja paaugstinātu prasību nav, tad gada laikā līmenis ‘sakārtosies’pats no sevis ;)
0
Una Grinberga > Aina 04.10.2011. 10.40
@river side
Latvijas skolas ir pilnīgi nepiemērotas mācībām vasarā karstuma dēļ.
—
Kaut ko tik muļķīgu reti nākas dzirdēt! Tad jau kaut kādā Taizemē mācīties nevar vispār.
0
Aina > Aina 04.10.2011. 11.23
Latvijas bērni vispār ir pieraduši dzīvot mazliet savādākos apstākļos nekā bērni Taizemē, bet 30 bērni slikti vēdināmā telpā, ja arā ir virs +25 grādiem, normāli mācīties nevar.
0
Una Grinberga > Aina 04.10.2011. 11.42
@river side
Esmu bijis Taizemes skolā un varu teikt, ka telpās bez logiem vasaras tveicē ir neciešami! Un vēl tie visi moskīti. Labāk nevajag! LV līdz Jāņiem ir salīdzinoši vēss un augusta otrajā pusē jau bieži vien no rītiem ir salnas. Nekas tur neciešams nav.
0
Gita Vērdiņa 04.10.2011. 09.00
to alias
Ja pārņems no Somijas , tad nevarēs tik daudz piķi paprasīt kā radot “unikālu skolu konceptu” 250 tk vērtībā. Nevar taču darba grupām maizi laupīt.
0
disassociative 04.10.2011. 08.57
Latvijai nav jāizdomā divriteni no nulles. Mums tepat blakus ir Somija ar izcilu izglītības sistēmu un izcilu pieredzi. Kāpēc nepārņemt no kaimiņvalsts to, ko viņi sen izdomājuši, aprobējuši un, kā redzam, sekmīgi ieviesuši. Vietējiem Izglītības ministrijas darbonīšiem gan tas varētu būt intelektuāli par grūts uzdevums pāriet uz patiešām progresīvu izglītības sistēmu nevis murgu teoriju iedzīvināšanu skolās.
3
Bulkujānis www.lasma > disassociative 04.10.2011. 11.00
Pievienojos 100% un nepiekrītu domai, ka pie visa vainīgs garais vasaras brīvlaiks. Nevien šajā, bet arī daudzās citās jomās mēs sataisām gudrus ģīmjus un eksperimentējam velosipēda izgudrošanā, tā vietā lai paskatītos, kā tās lietas ir organizētas zemēs, kur viss notiek labākajā līmenī. Tiešām, Somijas izglītība tiek uzskatīta par vienu no labākajām. Ņemam gūgli un skatāmies, kāds ir Helsinku skolu kalendārs:
Working days and holidays 2011-2012 (City of Helsinki Educational department):
Autumn term 16.8.2011 (Tue) – 22.12.2011 (Thu)
Autumn holiday 13.10.2011 (Thu) – 14.10.2011 (Fri)
Christmas holiday 23.12.2011 (Fri) – 6.1.2012 (Fri)
Spring term 9.1.2012 (Mon) – 2.6.2012 (Sat)
Winter holiday 20.2.2012 (Mon) – 24.2.2012 (Fri)
Tātad, vasaras brīvdienas no 6. jūnija līdz 16. augustam. Tikai mazliet īsākas kā Latvijā. No šejienes varam secināt, ka vasaras brīvdienu likvidēšana diez vai būs tā burvju nūjiņa, kas pacels LV skolu izglītību. Varbūt labāk ieskatīsimies citur, piemēram, kā somi savā zemē tiek galā ar mazo lauku skolu un “tālo lāča kaktu” problēmām.
0
raimonds_bossltd > disassociative 04.10.2011. 14.07
to alias
“Mums tepat blakus ir Somija ar izcilu izglītības sistēmu un izcilu pieredzi.”
Bez krievu skolam.
0
Inga Kalniņa > disassociative 04.10.2011. 22.18
@ombros, un bez daudzskaitlīgiem idiotiem, kas visā cenšas tikai atrast kādu vainīgo, pemēram, krievus :D
0
peerku 04.10.2011. 08.43
Ķīlim var piekrist par pārāk garajiem skolēnu brīvlaikiem, bet galvenais tajā, ka “Prioritāriem jābūt bērniem, nevis nepieciešamībai nodrošināt skolotājiem darbu”. Līdz šim skolotāji tikai plēsās par sev izdevīgākiem noteikumiem, nekad nav redzēti streikos tādi lozungi, piemēram,- “Nodrosināt siltas brīvpusdienas visiem obligātās izglītības skolēniem”.
5
aguslens > peerku 04.10.2011. 10.05
Jā, izglītības sistēmas uzdevums un mērķis ir siltas brīvpusdienas, skaidra lieta.
0
bekijja > peerku 04.10.2011. 10.34
BJL: papeti Maslova vajadzibu hierarhiju. Ja tukss veders, diez vai zinasanas viegli galva dabut…
0
aguslens > peerku 04.10.2011. 10.41
@Sleepwalker : Un tieši kādā veidā Maslova hierarhijas piesaukšana padara brīvpusdienas par izglītības sistēmas uzdevumu un mērķi? Demagoģijā, draudziņ, ir jāpiestrādā, lai nebūtu tik acīmredzami sekli.
0
bekijja > peerku 04.10.2011. 11.03
Acimredzot, musu viedokli par izglitibas sistemas uzdevumu atskiras. Mana uztvere sis merkis ir plasaks par izglitosanu. Tas uzdevums ir palidzet bernam atraisit savus talantus, izzinat pasauli, iemacities sazinaties – vienvardsakot, audzinat personibu. Bet par personibu gruti klut, ja veders tukss. Partikusas valstis var iztikt bez skolas nodrosinatam maltitem, bet Latvija vismaz pirmo klasu berniem siltas pusdienas butu dala no investicijas vinu nakotne.
0
affa_ > peerku 04.10.2011. 11.11
Lielākā daļa pašvaldību cenšas nodrošināt brīvpusdienas to ģimeņu bērniem, kuriem ir sarežģīti materiālie apstākļi, Vismaz, kad es augu, manā mazajā pašvaldībā tā bija un kaimiņu pašvaldībās arī. Un pie tā varētu ari palikt – neredzu iemeslu valsts budžetu noslogot ar izdevumiem, par kuriem liela daļa vecāku var samaksāt paši. turklāt, tagad ir daudz bērnu ar dažādām pārtikas alerģijām – vai par to tiek domāts skolu virtuvēs? Nē! manam bērnam ir celiakija, viņa tās pusdienas nevar ēst ne par naudu, ne par brīvu. kāda jēga zemē nomest valsts naudu?
0
putekliic 04.10.2011. 08.26
Piekrītu Ķīļa viedoklim, īpaši par garo vasaras brīvlaiku. Pie tam tas būtu labi ne tikai skolēniem, bet arī vecākiem – bērns būtu nodarbināts līdz Jāņiem un no augusta vidus. Tā ir daudzās Eiropas valstīs. Vienīgie, kas pret to iebilstu būtu pedagogi. Vienīgi Ķīlim tomēr tik ļoti nevajadzēja uzsvērt to, kurš skolā ir svarīgāks – t.i. Ķīlim nevajag dzīt ķīli – abas puses ir vienlīdz svarīgas, viena bez otras nevar iztikt.
0
Ingoniite 04.10.2011. 08.14
Ja sāksim bērnu galvas nevajadzīgi noslogot jau no 2 gadu vecuma – tad būs bērni ar tādām sejas izteiksmēm, kā raksta fotogrāfijā.
Savukārt, par skolotājiem – jā, varbūt tas skan skarbi, bet ir patiesi.
0
mariam 04.10.2011. 08.01
Vispār jau Latvijas bērnudārzu sistēma (kas mantota no PSRS)ir izglītības iestādes, kurās bērni tiek arī mācīti. Caur rotaļāšanos, saprotams. Tāpēc tās sauc par pirmskolām, atškirībā no vairuma rietumvalstu, kur bērnudārzi ir vairāk tikai bērnu pieskatīšanas iestādes.
Bet citādi Ķīlim piekrītu gan. Arī tajā, ka Izglītības ministrijai no skolotāju nodarbinātības problēmu risināsānas būtu vairāk jāpievēršas izglītībai un bērniem. Un arī mācību gada līdzsvarošana ir tikai prātīga.
0
Janka, Janic 04.10.2011. 07.54
…pareizi . tagad uz darbu neiet bet brauc ar Q-5
1
0
0
Atbildēt
@Vaira Ābele > Janka, Janic 20.12.2011. 15.41
http://chilp.it/e05892 – pamācība, kā pelnīt naudu mājas apstākļos. Paskaties man noderēja! ;)
0