Mazāk atņems naudu mākslas izglītībai
Saistītie raksti
Aktuāli /
25. aprīlis
Šķiltava nr.213: Stadions vai mazdārziņi? Konkursu vājās vietas. “Vienotība” krustugunīs
Radars /
13. marts
Radars Latvijā
Aktuāli /
14. decembris 2023
Šķiltava nr. 196: Disciplinētā koalīcija. Solis pretī akustiskajai koncertzālei. Rēzeknes izsaimniekotāji
Komentāri (26)
lord 02.03.2011. 04.06
Izglītībai ir jābūt bezmaksas.
Valsts investē cilvēkos, tos izglītojot, tādējādi ražo sev tik ļoti nepieciešamos profesionāļus.
Ja valsts pasaka, ka izglītība būs maksas, tas nozīmē, ka tā uzskata var iztikt arī bez noteiktās profesionāļu grupas.
Attiecīgi šie cilvēki izvēlas no valsts aiziet, un valsts zaudē spēkus vēl vairāk.
Latvijas agonija ir sākusies. Tā vairs nekad neatkopsies.
0
kdaljajev 01.03.2011. 09.36
Jāveic strukturālās reformas.Tā grābstīšana no izglītības neko nedos.Daudz vairāk naudas tērē citās nevajadzīgās lietās.
1
janis_novicans > kdaljajev 01.03.2011. 10.33
Es esmu duma un gribu zināt, kas ir zem tā saukļa- strukturālas reformas. Vai tas ir kaut kas kā novadu reforma, kas maksāja vairāk, nekā no tās jēga? Kas ir tie reālie pasākumi. Vai kāds ir gatavs samazināt ministriju skaitu, valsts aģentūru skaitu un visas tās asociācijas utt, no kuru nosaukumiem nav skaidrs, ar ko nodarbojas? Vai uztaisīs vienreiz kārtīgus aprēķinus par pensiju , jo šobrīd tiek maksātas naudas, kuras nekad nav uzkrātas, bet visu laiku tiek aizņemtas. Var jau prasīt naudu no valsts visam kam, bet vispirms tā nauda jāsaražo, jāiekasē. Ja nebūs šī pamata- piramīda vnk sagāzīsies.
0
snjuu 01.03.2011. 02.13
OK. Es atsaucu savu bezierunu lojalitāti V. ZB. Godīgs stulbums laikam nedarbojas, neviens no tā nekļūst radošs. FY!
0
janazakovica 28.02.2011. 21.57
macoties makslas skolaa sez valstij uz kakla pec tam klustot par mak-sli-nieku vai aktieri turpina to darit ar dubullt speku lidz muza galam…visus saucamos latviesu aktierus pedejos 66 gadus ir barojusi valsts-ka padomju laikaa.paraziti.vacu gimenee ir lielakaa nelaime ja dels vai meta grib klut par maaksli-nieku.
0
Vineta Ungailo 28.02.2011. 21.30
mākslai budžeta vietas nav vajadzīgas vispār. tas ir hobijs, nevis sabiedriski derīgs darbs un kā tāds no budžeta nav jāfinansē.
0
Bams 28.02.2011. 18.08
Kur ir problēma? Samazinām budzeta vietas visiem “planā galdiņa urbējiem”, bet ne jau mākslai. To SA speciālistu, juristu mums jau pietiek…
0
dro 28.02.2011. 17.02
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks iesaka koalīcijai nezaudēt laiku un atteikties no pašreizējā budžeta konsolidācijas pasākumu plāna, kas paredz vairāku nodokļu paaugstināšanu.
Tā vietā abām abām koalīcijas pusēm pilnā nopietnībā esot jāsēžas pie sarunu galda un beidzot jāsāk īstenot strukturālas reformas, norādīja M.Kazāks.
11
buchamona > dro 28.02.2011. 17.22
Diemzheel nesanaaks :( Tikko ZZS noseedisies pie shaada sarunu galda, taa tuliit shii partija paraadiis, ka ir kljuvusi lieka LR politikaa
0
andris902 > dro 28.02.2011. 17.26
…lno…sēsties jau viņi var, spriest arī var, vienoties arī var, bet…te pienāks Kindzulis, oi, atvaino – Lembergs…un pateiks, ka ZZS atkal neko nav sapratuši un viņiem nav bijis tiesību vienoties…:))
0
lebronj2356 > dro 28.02.2011. 17.42
Visticamāk tā arī vajadzētu darīt, citādi būs švaki :
-Ietaupīt neko neiespēja, precīzāk nesarunāja
-Vilks tracina jau atkal jaunu konsolidāciju
-Nodoklīšus saskrūvēs, bet rezultāta nebūs un palielināsies ēnu ekonomika + pasildīsim inflāciju, pacentīsimies līdz Kalvītim tikt
Nevajadzēja tik ļoti sasteigt ar to konsolidāciju, lai nav atkal jālabo. Un jāapdomā vai tomēr nevajag ķerties klāt pie spekulatīvā pensiju otrā līmeņa – ņemot vērā valdību naudas drukājamās mašīnas, ja šī nauda ir sagrūsta obligācijās vai korporācijās, čiks vien no tā mums var iznākt.
0
dro > dro 28.02.2011. 18.45
zanE. Tu man atgādināji JL idejas. Viena no tām bija atklātība. Ja nav iespējamas atklātas valdības sēdes, tad iespēja skaidri V nostāju ir vienmēr. Es savukārt Tev atgādināšu Ozoliņa rakstu – kurš šīs politikas rezultātā būs vinnētājs.
0
dro > dro 28.02.2011. 19.37
Pardon…tad iespēja skaidri paust JL nostāju ir vienmēr:)
0
Laura Birziòa > dro 01.03.2011. 00.35
…jā un jāņem piemērs no Swedbank,kā nežēlīgi samazināt darbinieku skaitu un tai pat laikā ieguldīt miljonus zīmola maiņai.
0
piziks > dro 01.03.2011. 08.17
Nu-u… Var jau pie Dombrovska pienākt arī Augustovska un vēl kāds no Dombrovska birokrātiski nenogremdējamā kordebaleta: eu, šefiņ, tu man par airbaltic parādā palicis esi… Un apaļais šefiņš Vienotības klasiskajā stilā, protams, savam birojam paaugstina…
ZanE, kur abas ar Betiju šoreiz meklēsiet aizstāvību Vienotības principialitātei, — Valdiņš ne lata budžetā neieskaita, jeb vai… arī šis paaugstinājums savējo birojžurkulēniem no ieksējām rezervēm… Kļūst arvien smieklīgāk, — vai Dombrovskim vērts “Latviju glābt” par tiem Ls 1908, ja Augustovska bez glābšanas dabū vien par 500 mazāk?! :)
0
andris902 > dro 01.03.2011. 09.02
….Optiskais Tēmekli…atbildu, lai Tev viestu skaidrību:
Izpildot Saeimas 2010.gada 14.oktobrī akceptētos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā…atbilstoši likuma prasībai Dombrovskis akceptēja Valsts kancelejas ierosinājumu izlīdzināt Ministru prezidenta biroja darbinieku algas līdz minimālajam likumā pieļautajam atalgojuma slieksnim.Līdz ar to premjera padomnieku alga tiek paaugstināta par 14 latiem pirms nodokļu nomaksas, savukārt biroja vadītāja alga – par 313 latiem pirms nodokļu nomaksas….
…pamanīji vārdus – “līdz minimālajam likumā pieļautajam atalgojuma slieksnim”? …skaidroju vēlreiz – biroja darbiniekiem alga tiek paaugstināta par 14 latiem, bet biroja vadītājai (1 personai) par 313 latiem…pirms nodokļu nomaksas….izrēķini, kāds ir reālais pieaugums!…:))
P.S. Ministru prezidents nav izmantojis normatīvajos aktos paredzēto iespēju noteikt lielākas algas maksimālās pieļaujamās amplitūdas robežās, kas padomnieka gadījumā būtu algas pieaugums par 446 latiem, bet biroja vadītāja gadījumā – par 570 latiem.
0
piziks > dro 01.03.2011. 09.07
Protams, viss, ko dara Vienotība, atbilst kādam likumam un ir tikai un vienīgi pozitīvs… :) Iedvesmojoši.
0
janis_novicans > dro 01.03.2011. 10.39
Jebkurā gadījumā, kamēr nav bezdeficīta budžeta, šīs lietas vajadzētu aizmirst.
Bez tam – nevajag runāt par to, ka summa uz rokas būs vēl mazāka. Patiesās šo cilvēku izmaksas nodokļu maksātājiem ir vēl lielākas +24.09% VSAOI, gan jau vēl kāda apdrošināšana, u.c. privilēģijas , kuru nav pašiem bet nodrošinām viņiem. Tas ir amorāli.
0
andris902 > dro 01.03.2011. 17.24
…pretenzijas variet izsūtīt bijušajai Godmaņa valdībai, kura iestrādāja likumā laika termiņu…pretējā gadījumā būtu pārkāpts Darba likums un tiesiskās paļāvības princips…līdz ar to – tiesu darbi un mūsu ST šādos gadījumos prasītāju iesniegto pieteikumu apmierina…ir taču precedents – tiesnešu algas!…
0
Ieva 28.02.2011. 16.58
Pēc iepriekšējās akcīzes nodokļa paaugstināšanas 2010. gadā nodokļos no tabakas netika iekasēti 26 miljoni latu. Pats VIDs, no kura šis skaitlis ir ņemts, to izskaidro ar kontrabandas cigarešu skaita pieaugumu paaugstinātā akcīzes nodokļa dēļ.
Tikko, lai aizlāpītu caurumu konsolidētajos līdzekļos, tabakai no 1. jūlija atkal ir paredzēts to paaugstināt.
Tātad valsts atbalsts kontrabandai tiek paaugstināts. Ne jau bez iemesls SVF valdības kontrabandas apkarošanas plānu neņem vērā.
Esmu par dumju, lai saprastu Dombrovska/Vilka loģiku te.
1
piziks > Ieva 28.02.2011. 18.29
Tā loģika ir tik īpaša, ka vairāk ir to, kuri to nesaprot, — redz, stulbie aizdevējie, kam vairāk naudas un var tik gudrai Latvijai aizdot, arī nesaprot. Vēl sliktāk — neņem par pilnu.
0
ilmars_slapins 28.02.2011. 16.57
hm, nepareizās adreses demonstranti apmeklēja. vajadzēja ar autobusiem braukt un tā patālāk no rīgas.
0
Zane_Vitola 28.02.2011. 16.52
STUDENT – tev šī filma ir rūpīgi jānoskatās, lai visu saprastu, jo tur ir atbildes uz nākotnes notikumiem:
http://www.youtube.com/watch?v=28Q6_1lze fk
(meklē internetā EN vai RU tulkojumu)
‘Zeitgeist:Moving Forward’ ir režisora Pītera Džozefa pilnmetrāžas dokumentālā filma, kas uzskatāmi parādīs nepieciešamību virzībai prom no pasaules sabiedrībā valdošās monetārās sociālekonomiskās paradigmas. Filmas tēma paceļas pāri kulturālā relatīvisma un tradicionālo ideoloģiju jautājumiem, pievēršoties empīrisku cilvēka un sabiedrības izdzīvošanas priekšnosacījumu kopumam, lai, liekot lietā zināšanas par nemainīgajiem dabas likumiem, virzītos uz jaunu, ilgtspējīgu sociālo paradigmu, sauktu par ‘Resursu balstītu ekonomiku’ (RBE – Resource Based Economy)…….
0