Dāņu noslēpums
2Saistītie raksti
Labs bizness /
7. aprīlis
Pārdot emocijas
Mana pieredze /
5. novembris 2023
Dzīvesveids tas pats, alga jau cita
Dzīve /
19. jūlijs 2023
Mežonīgā elegance
Labsajūta /
15. februāris 2023
Iztaisnojies!
Labsajūta /
18. maijs 2022
Dārzs visiem un nevienam
Komentāri (2)
Sskaisle 12.10.2017. 10.13
vēl – Latvijā arī domā visādus saukļus, spārnotus teicienus, kuri mūs raksturotu un kuri rosinātu braukt pie mums – enjoy slow, enjoy green un kā tik vel tur nebija , bet ….
ja cilvēks atbrauc uz Latviju – piedzīvo to bardaku – nu kāds tur var būt enjoy slow
Nesen biju vienā atpūtas mājā – nu nebija lēti, bija garšīgi ēdieni , bet … vannas istabā – neviens pakaramais – nav kur nolikt higiēnas un kosmētikas piederumus, istabā nav neviens krēsls … nu – nav padomāts, izdomāts lidz galam , lai būtu ērti, lai būtu jauki , lai būtu labi
vai tas latviešu literātu izdomātais sauklis Londonas grāmattirgum – par to latviešu introvertumu – nu Debess Visumīļā – nu kuru tas interesē – ka iekšā ir , bet ārā nenāk , ka vienīgais , ko intorvertais spēj ir vaidēt par pāridarijumiem ….
jā dāņi – baigie tomēr viņi ir –
0
Sskaisle 12.10.2017. 10.06
“Bet patiesībā viss ir otrādi, vispirms tiek sakārtota sociālā sistēma un ekonomika, tikai tad var sākt domāt par ērtu iekārtošanos dīvānā — uzskata jaunais dānis, paužot neizpratni par to, kā viņi, mūždien norūpējušies un nopietni, var būt laimīgāki par bezrūpīgajiem itāļiem.” – ar šo rindkopu ir pateikta “lietas” būtība. Dānija ir sakārtota valsts . Viņiem tieši tāpat kā jebkurai sabiedrībai ir miljoniem problēmu , bet viņi par to runā risina, cīnās un tas ir viņu laimes pamats.
Kaut vai bēgļu jautājumā – Dānija ir paudusi stingru nostāju – jā mēs palīdzēsim, bet nevis tik cik noteiks Briseles bandīti bet tik cik mēs spēsim. Bingo!
Kad mans rada gabals devās emigrācijā uz Dāniju – es ļoti loti raudāju, jo tas bija man tuvs cilvēks. Viņš man saka, nu neraudi – es tikai sakārtošu savas lietas un atgriezīšos. Tagad tas radinieks grib pieņemt Dānijas pilsonību un skaidri un gaiši pateica, ka Latvijas bardakā dzīvot vairs nespēj.
Pastaigā reiz lasīju interviu ar dāņu arhitektu – kurš želojās, ka arī Dānijā sociāli atbildigas arhitektūras pozīcijas nemitīgi atkaro pelnošā arhitektūra. Es lasīju un domāju – cilvēciņ mīļais – par ko tu žēlojies – mums te Latvijā nekad nav bijusi tāda sociāli atbildīgā arhitektūra , bet viņš žēlojas, ka pozīcijas zaudē – tā kā jā ….
0