Katra krieva senčos ir vismaz viens vai pat vairāki NKVD nagu maucēji, Staļina nāves nometņu uzraugi, zagradotrjad ložmetējnieki. Paskaidrošu. Uz katra čekista rokām ir simtu un pat tūkstošu nevainīgu upuru, kuriem nebija iespēju radīt pēcnācējus, asinis. Čekistiem iespējas bija, īpaši laikā, kad sievietes atdevās par maizes gabalu. Tie, kuri no aizmugures ar PPŠ dzina zaldātus kaujā, nošaujot atpaliekošos, parasti vienmēr palika dzīvi, jo muka pirmie, turklāt atkāpjoties iemanījās nošaut vēl kādu pārīti bēgošu sarkanarmiešu. Bieži gadījumi bija, ka no rotas vienīgais dzīvi palikušais bija NKVDešņiks. Sakropļotie zaldāti, kurus vēlāk Staļins izveda uz ziemeļu salām nosprāgšanai, saprotama lieta, arī neradīja pēcnācējus. Visu, karā kritušo, čekas pagrabos un lāģeros nomocīto vietā sev līdzīgus necilvēkus tiražēja čekisti. Ja WWII komandieri par atteikšanos izvarot, laupīt, nogalināt vai spīdzināt civiliedzīvotājus, bija spiesti nošaut zaldātus, tad, kā rāda notikumi Bučā, Irpeņā un citur, iebrucēji to darīja jau ar baudu. No 1950. līdz 1953. gadam Gulag’ā pastāvīgi atradās ap 2,5 miljoni ieslodzīto. Toreiz mēdza teikt, ka puse valsts sēž, otra puse apsargā. Tātad pavisam droši var apgalvot, ka katram krievam necilvēcība jau ir ģenētiskā līmenī.
Kā izteicās Polijas premjers Moraveckis: “krievu pasaule ir ļaundabīgs audzējs”, tātad, pēc loģikas, katrs krievs ir tā metastāze.
Kamēr nav veikta totāla un globāla derusifikācija, jeb humanizācija, Putins būs nemirstīgs kā Kašcejs, jo dzīvo katra krieva galvā un pat kad tā miesas būs sapuvušas, krieviem viemēr atradīsies cits putins un vienalga kā to sauks: Vladimirs Asinssaule, Ņevas Aleksandrs, Ivans Drausmīgais, Pēteris I, Aleksandrs III, Ļeņins, Staļins, vai Čikatilo.”

Malači! Prieks lasīt!