Dzīves optimizācija

kas man bija tāds gaišums nesen – mani sētā sveicina mazs puisītis un es apstājos un sāku ar viņu sarunu – paslavēju, ka man tādi pieklājīgi bērnišķiet ļoti labi un skaisti un viņš saka, ka viņš vienmēr cenšoties būt pieklājīgs, un es saku , ka tad jau viņš nākot no labas ģimenes, jā – esot laba ģimene, bet kā mani saucot – un mēs vēl parunājām un tad teicu, ka man jāiet un viņš man rāda – dod pieci – un mēs saskandinājām plaukstas un es visu laiku domāju – debess – nu tāds nieks bet man tas tāds gaismas sveiciens no Debesīm – varbūt tas Kungs to eņģeli atsūtīja, lai mani stiprinātu – varbūt

nu tā –

vēl – padomājiet – kāda mums ir ielas – man katru vakaru jāpucē zābaki, lai es varu kā cilveks uz darbu iet – iedomājieties Rīgā jābrien dubļi

bet tad vēl – atceros – nu labi neatceros vai tas bija Parīzē vai Briselē – bet staigāju pa tām mazajām ieliņām un saprotiet – visur – ik pa 5 m gājēju pāreja – tu vari iet neispriengstot ka šķērso ielu nepareizā vietā, jo tev visur ir gājēju pārejas – kā ir pie mums? tā arī neesmu uzrkastījusi niknuma un dusmu pilnu vēstuli mūs ceļu sdd – tiem čekistainajiem p uņķiem, kuri joprojām uzskata, ka tie, kuri brauc mašīnās ir vairāk cilvēki un tiem ir lielākas tiesības nekā tiem, kuri vico pa ielām kājām – šīs garās pārejas, kurām jāmetas pāri skriešus, ja negribi lai tev pēdas nobrauc –

man gan saka, ka islamizētajās Eiropas pilsētās tā braukšanas kultūra arī esot stipir mainījusies , bet nu ….man pieredze ir tā labā sajūta

jā un es gribu uz Stokholmu – tā ir kā mana Jeruzaleme – es tur vienmēr esmu jutusies kā apbalvota ar nokļūšanu labākā pasaulē – tur cilvēki – pilnīgi sveši cilvēki man ir izrādījuši cilvēcisku laipnību – man zusmaidījuši, pakoķetējuši ar mani

kā ir te – tie krieveļi bandīti kas te auro un ganās pa pagalmiem – kas liek izjust bezspēku un bezcerību ar savu svērisko naidu pret mums

es saprotu, ka smmadzenes nedrikst būt 24/7 negatīvā režīmā , bet ir tik sasodīti grūti un brīžiem pat neiespējami nu kaut vai tās pāris stundas dienā būt laimīgai

man bija saruna ar kolēģi – es stāstu, ka skatījos bildes ar Elitu Milgrāvi – kā viņa pārcēlusies uz dzīvi Spānijā un , cik labi viņa izskatās, laimīga smaidīga , smejoša, mierīga un cik ļoti tas disharmonē ar mūsu cilvēkiem šeit Latvijā un ka es gribēdama tāda nespētu būt
un kolēģe saka – jā , to viņa ievērojusi pie sevis – ka strādājusi Īrijā un bijusi īsti atplaukusi un paļāvīga – piemēram, viņa atlaista no darba, aizgājusi uz soc. dienestu un viņai nauda pabalstiem pārskaitīta nākošajā dienā , jo mājās bērns- kā ir pie mums? cik mēnešus invalīdiem naudu nepārskaitīja?
jā un vīram bijis jāatgriežas Latvijā un viņa mierigu sirdi braukusi uz Latviju, jo naudu sapelnījusi , vīram stabils darbs un domājusi, ka baudīs dzīvi
bet- viņa neesot bijusi aizdomājusies , ka viņa a tgriežas vienā postpadomju sabiedrībā ar korumpētu birokrātisku valsts pārvaldi un pavisam drīz sapratusi , ka nepilna gada laikā iekļāvusies sabiedrības nemitīgas trauksmes, nedrošības, nestabilitātes, nemitīgu ierobežojumu un … vārdu sakot nauda nav galvenais, galvenais ir sistēma, kas pie mums ir palikusi vecā – padomju – čekistainā – ka cilveks ir priekš valsts, priekš varas, nevis valsts, vara ir priekš cilvēka

es to novēroju arī pie sevis – ka es neesmu badā, esmu apģērbusies un galu galā man ir darbs un elle un indija uz aprīļa beigām dabūju pierakstu pie sava labā daktera – uz kura profesionalitāti es ceru un labāk vēlu nekā nekad

bet – to nelaimes un trauksmes sajūtu rada tā absolūtā nedrošība , ko es jūtu šai valstī –
nu kaut vai tas absurds, kad mums neimtigi māca , ka jāuzticas sabiedriskajiem medijiem, jo citos ir viltus un populistu ziņas – bet kā lai es uzticos sabiedriskajiem medijiem, kuri tik daudzas reizes ir darbojušies kā kremļa, nevis kā mūsu interešu aizstāvētāji.

vai saņemu rēķinu – es nesaprotu – es nesaprotu, kāpēc man ir tik milziga summa par elektrību – latvenergo peļņa esot miljardi – tur visām amatpersonām algas desmitiem tūkstošiem lielas – un mums par to jāmaksā ?

manu apsaimniekotāju trubko apsūdz korupcijā – gaidu un visticmaāk , ka nesagaidīšu , ka viņu notiesās – un visticmāk , ka nevienu no tiem korumpnatiem un zisaimneikotājiem un superlielo algu saņēmējiem neapsūdzēs nenotiesās un netaisnība palielināsies

jāiet pa svaigu gaisu – bet jūs ziniet, cik rīgā ir netīrs gaiss? es skraidīju pa daudzdzīvokļu māju pagalmiem jo tur ir tīrāks gaiss nekā no privātmāju skursteņiem , kur nāk elles smakas laukā
un tagad tās putekļu ielas – bbc lasīju, ka britu zinātnieki izpētījuši , ka mēs katru dienu ieelpojam tik daudz putekļus un plastmasu , cik vienas cc apjoms ir – nu tad kāda veselība – vai tie ķīmiskotie dārzeņi