Čakarējamies

Dzīve ir skaista, bagātīga, interesanta. Tikai, kas to grib zināt? Pārēdušies apgalvojumus – viss,kas notiek, ir uz labu; mīli to, kā ir.. Senais Ņutons, piemēram, laikam neietilpa to klāstā, kas ar visu samierinās. Un vispār ir taču tādi, kam šodien šķiet, ka Zeme ir plakana, skolā viņi vispār nav gājuši, vai valdošais ir uzskats – skolā māca tikai muļķības.
Ja gribi, lai sačakarē, iedod lietu psihologam … Nemaz nav jādod, paši paņem. Psiholoģija ir laba, gudra lieta. Bet mēs ar pašu psihologu palīdzību to esam sačakarējuši. Kā visu šajā pasaulē. Un daudzi tik turpina piesaukt Dievu, naivi cerēdami, ka tas visu atrisinās. Kāds zina, kāds ir Dieva mērķis? Vai visi iepriekšējie pasaules kari un cilvēku iznīcināšana vakar un šodien ir bez Dieva ziņas?