Ir lietas, par kuru klātbūtni nedomājam. Vienkārši paļaujamies uz to esību. Saule uzlec. Pirmdienās jāceļas. Apkārtējās vides stāvoklis un dabas resursi daudziem ikdienas ritumā ir neapsvērta pašsaprotamība. Ir labi aizdomāties, kas galvo par to kvalitāti un turpināšanos. Kas garantē vides un dabas aizsardzību?
Janvāra vidū Pasaules Dabas fonda un Vides izglītības fonda eksperti norādīja, ka Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu, uzsverot, ka 2025. gadā šim jautājumam jābūt vienai no prioritātēm, jo Latvijai regulāri jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par to, kas notiek ar bioloģiski vērtīgām vietām, dzīvotnēm un sugām. Patlaban, ņemot vērā mežu un dabas resursu iespējas, mums jāspēj sabalansēt ekonomiskās intereses un dabas daudzveidības saglabāšanu.
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?
Upes ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām, kas ne tikai priecē ar skaistiem ainavas skatiem, bet galvenokārt ir nozīmīga ekosistēmas daļa. Taču, lai arī cik daudz būtu izdarīts upju aizsardzības jautājumos, Latvija noteikti joprojām atpaliek upju atjaunošanā un to ekosistēmu saglabāšanā, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm. Vēl aizvien dzīvojam ar pārliecību, ka viss dabā ir kārtībā un notiek saskaņā ar dabas likumiem, taču neapzināmies, cik ļoti viss ir mainījies - gan dabiskās īpašības, gan ekoloģiskā stabilitāte.
Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām
Eiropas zaļais kurss ir tik plāns dokuments, ka var izdrukāt un nejusties slikti par papīra pārtēriņu. Tomēr slaidais izmērs slēpj vienu no ietekmīgākajiem tiesiskajiem regulējumiem Eiropas Savienības vēsturē. Tajā pārdesmit lappusēs izklāstīts radikāls projekts, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropas Savienību klimatneitrālu. Ko tas nozīmē Latvijai?
Savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populācija kopš 1970.gada ir piedzīvojusi dramatisku kritumu vidēji par 69%, liecina Pasaules Dabas fonda jeb World Wide Fund for Nature (WWF) Dzīvās planētas ziņojums (Living Planet Report 2022). Globālais 2022.gada Dzīvās planētas indekss liecina, ka novēroto mugurkaulnieku savvaļas dzīvnieku populācijas samazinājušās vidēji par 69%. Indeksa procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populācijā, kas novērotas pēdējo 48 gadu laikā.
Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir labā stāvoklī. Lielākās raizes dara lauksaimniecības piesārņojums un dažādi aizsprosti uz upēm, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena
Vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds un Vides aizsardzības klubs – pieprasa a/s Latvijas valsts meži (LVM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), lai tiktu izbeigta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo meža biotopu iznīcināšana LVM apsaimniekotajos valsts mežos.
Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības. Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71% patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65% Igaunijā, 71% Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?
Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācija pasaulē mazāk nekā pusgadsimta laikā ir sarukusi vidēji par 68%, liecina nule publicētais dabas aizsardzības organizācijas WWF (World Fund for Nature) 13. Dzīvās planētas ziņojums, kas tiek izdots kopš 1998.gada. Populāciju sarukšanas iemesls galvenokārt saistīts ar dabiskās vides zudumu, ekosistēmu noplicināšanu, klimata pārmaiņām.
Pirms pāris nedēļām pasauli pāršalca traģiska vēsts – postošais amonija nitrāta sprādziens Beirūtā nogalināja gandrīz 150 cilvēkus, ievainoja 5000 un bez pajumtes atstāja vairāk nekā 250 000 cilvēkus. Beirūtas gadījumā ļoti nozīmīga loma ir nevalstiskajām organizācijām (NVO), jo tās spēj operatīvi pielāgoties situācijai un sniegt palīdzību, kamēr valsts iestādes vēl lemj par palīdzības modeļiem.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
