neapliekamais minimums
- Analīze
- 11.12.2024.
- Pauls Raudseps
Izdevīga kombinācija
- Aktuāls jautājums
- 08.12.2024.
Ieguvums atgriezīsies ekonomikā
- Radars
- 16.10.2024.
Radars Latvijā
- Radars
- 09.10.2024.
Radars Latvijā
- Analīze
- 11.12.2024.
- Pauls Raudseps
Izdevīga kombinācija
2025. gada budžets sola vairāk naudas gan aizsardzībai, gan iedzīvotājiem
- Aktuāls jautājums
- 08.12.2024.
Ieguvums atgriezīsies ekonomikā
Valdība Saeimā iesniegusi darbaspēka nodokļu izmaiņu paketi, solot lielāku algu uz rokas darba ņēmējiem un vienkāršākus aprēķinus darba devējiem
- Radars
- 16.10.2024.
Radars Latvijā
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ierosinājis dienesta pārbaudi par militarizētās tēlniecības kompozīcijas būvniecību pie militārās bāzes Ādaži. Tajā atēlots kāpurķēžu bruņutransportieris. Ministrs uzskata, ka objekta kopējās izmaksas — aptuveni 183 000 eiro — ir finansējuma nelietderīga izmantošana.
- Radars
- 09.10.2024.
Radars Latvijā
No 2025. gada paredzēts noteikt fiksētu ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī, lēma valdība. Pensionāriem neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī.
- Viedoklis
- 28.09.2023.
Veselības apdrošināšanai jābūt normai darba tirgū
Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne tikai pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.
- Viedoklis
- 24.01.2023.
Minimālajai algai ir jābūt vienā līmenī ar neapliekamo minimumu
No 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no 500 līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi. Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.
- Viedoklis
- 27.04.2022.
Nodokļu slogs Latvijā – joprojām vislielākais Baltijā
Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu, pēdējos gados Latvijā ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kas lielākā vai mazākā mērā atsaucas uz katru strādājošo. Tika prognozēts, ka šīs izmaiņas Latvijas darbaspēka nodokļu slogu salīdzinājumā ar Baltijas valstīm padarīs konkurētspējīgāku, tomēr vai centieni nesuši vēlamos panākumus? Atbildi sniedz Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums.
- Viedoklis
- 24.12.2021.
Stagnācijas budžets, kas ne ar ko īpašu neizceļas
Gada nogalē Saeima dažu stundu laikā pieņēma 2022. gada budžeta likumu, kurā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. Iespējams, viens no iemesliem, kādēļ šogad ar budžeta pieņemšanu gāja tik raiti, ir tas, ka 2022. gada budžets ir viens no garlaicīgākajiem, kāds Latvijā bijis. Nenoliedzami, ir vairāki pozitīvi aspekti un arī deficīta apjoms nav traģisks, tomēr arī izaugsme, lai arī saukļos ļoti skaista, realitātē ir minimāla.
- Radars
- 24.11.2021.
Radars Latvijā
Koalīcija pirmdien vienojās līdz 6. decembrim nemīkstināt Covid-19 ierobežojumus. Pēc tam visiem klātienē strādājošajiem būs jāveic Covid-19 paštests vismaz divas reizes nedēļā, otrdien lēma valdība. Līdz 18. novembrim vakcinācijas kursu Latvijā bija pabeiguši 60% iedzīvotāju. Līdz pirmdienai kopējais mirušo skaits bija 4007.
- Viedoklis
- 26.11.2019.
Ko 2020. gada valsts budžets sola darba ņēmējam
Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis salīdzinoši rāms – pretstatā vērienīgai reformai pērn, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šoreiz ieviesti tikai pāris jauninājumi. Pamatā tie saistīti ar jau ieplānotām izmaiņām un ir atskaņas no iepriekšējās nodokļu reformas, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados.
- Viedoklis
- 23.10.2019.
2020. gada budžets ir prātīgs un ticams
Ministru kabinets akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Saskaņā ar to valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Lai gan šis ir lielākais budžets Latvijas vēsturē, vienlaikus tas ir arī viens no prātīgākajiem. Budžets, salīdzinot ar 2012. vai 2013. gadu, ir dubultojies, tomēr pieaugums ir pakāpenisks, bez būtiskiem lēcieniem, kas liek domāt – budžets ir ļoti ticams.
- Viedoklis
- 14.03.2019.
Kā nepieļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda veidošanos?
Marts iesākās ar uztraukumiem un šokējošiem pārsteigumiem par lielākiem vai mazākiem nodokļu parādiem, aizpildot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju, skandāliem interneta portālos un virkni absolūti tendenciozas un neprecīzas informācijas.
