Zāles nākotnes cenā

Viesojoties skolu karjeras dienās[1] gadu no gada, katru reizi skolēniem stāstu, cik izglītots ir farmaceits un kas ir farmaceitiskā aprūpe. Speciālā lekcijā par nākotnes profesijas izvēli pieminu, ka farmaceits a priori ir ar maģistra grādu, izglītots farmakoloģijā, un cilvēks, kurš šajā informācijas telpā visvairāk zina par zālēm – kam tās paredzētas, ko ar kuru var aizvietot, kas pret ko palīdz. Stāstu, kas ir  farmaceitiskā aprūpe – ka tā sastāv ne tikai no medikamenta izsniegšanas un mijiedarbības ar klientu, bet arī no farmaceita iepriekš veiktas medikamentu pasūtīšanas, pieņemšanas, izvietošanas, derīguma termiņa pārbaudes, verifikācijas procesa, kas tiek veikts katram iepakojumam. Stāstu, ka brīžos, kad zāļu nav (jo tā mēdz gadīties arvien biežāk, turklāt – visā Eiropā), farmaceits, ja vien ir pieejama aktīvā viela, tās prot izgatavot, ka prot arī konsultēt, kādas bezrecepšu zāles vai medicīniskās ierīces jāizvēlas vienkāršākas saslimšanas gadījumā – ja ir iesnas, kakla sāpes vai klepus.