Latvijas Darba devēju konfederācija
- Aktuāls jautājums
- 03.06.2025.
Gaida vienotu datu apriti
- Viedoklis
- 06.03.2025.
Vai ES Tiesas spriedums varētu ierobežot ES iejaukšanos dalībvalstu nacionāla līmeņa regulējumā?
- Analīze
- 09.10.2024.
- Ieva Jakone
Nekrīt!
- Aktuāls jautājums
- 03.06.2025.
Gaida vienotu datu apriti
Uzņēmēju organizācijas vērtē sākuma priekšlikumus birokrātijas mazināšanai
- Viedoklis
- 18.04.2025.
Veselības aprūpes inovācijām ir potenciāls kļūt par Latvijas veiksmes stāstu
“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?
- Viedoklis
- 06.03.2025.
Vai ES Tiesas spriedums varētu ierobežot ES iejaukšanos dalībvalstu nacionāla līmeņa regulējumā?
Šā gada 14.janvārī Eiropas Savienības (ES) darba devēju konfederāciju informācijas telpu pārpildīja ziņa par ES Tiesas (EST) publicēto ģenerāladvokāta Nikolaja Emiliou (ĢA) atzinumu par minimālās algas direktīvas lietu Nr. C ‑ 19/23 “Dānijas Karaliste pret Eiropas Parlamenta Eiropas Savienības Padomi”. Kāpēc šī ziņa bija un ir nozīmīga?
- Viedoklis
- 27.02.2025.
Nepazust darba sludinājumu tulkojumā jeb Kā mazināt abpusēju vilšanos
Latvijā pašlaik ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia veiktā aptauja atklāj: 85% Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.
- Analīze
- 09.10.2024.
- Ieva Jakone
Nekrīt!
Kāpēc iedzīvotāju kritumam līdzi nesarūk arī sabiedriskā sektora nodarbinātība?
- Viedoklis
- 15.08.2024.
Slimības lapu reforma – jārod darbinieku un uzņēmēju interešu kopsaucēji
Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā. Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.
- Viedoklis
- 07.06.2024.
No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?
- Viedoklis
- 28.02.2024.
Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija “tautsaimniecības izrāvienam”?
- Portrets
- 06.06.2023.
Loģisks karjeras solis
- Analīze
- 31.05.2023.
- Ilze Šķietniece
Svētku vai haosa diena?
- Viedoklis
- 07.06.2024.
No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?
Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi. Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.
- Viedoklis
- 17.05.2024.
Nākotnes perspektīvas konkurētspējīga darbaspēka piesaistei
ANO lēš, ka līdz gadsimta beigām Latvijā būs palicis aptuveni viens miljons iedzīvotāju. Ekonomikas ministrijas prognozes par darbaspēka pieejamību rāda, ka jau līdz 2040. gadam pieaugs pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka ar profesionālo un augstāko izglītību. Līdzīga aina paveras arī citās Eiropas valstīs, un ar tagadējo labklājības līmeni ir diezgan skaidrs, ka, piemēram, Skandināvijas valstis un Vācija turpinās “nocelt” mums darbaspēku. Ko darīt?
- Viedoklis
- 28.02.2024.
Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija “tautsaimniecības izrāvienam”?
Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.
- Portrets
- 06.06.2023.
Loģisks karjeras solis
Jaunais Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs vēlas šai organizācijai nostiprināt lielāku ietekmi uz valdības lēmumiem un stāsta par Latvijas biznesa pagriezienu Ukrainas virzienā
- Analīze
- 31.05.2023.
- Ilze Šķietniece
Svētku vai haosa diena?
Naktī no svētdienas uz pirmdienu Saeimā pieņemtais lēmums ielēja darvas karoti medus mucā, ko sarūpēja Latvijas izlases hokejisti. Vairāk par ekonomiku cieta ticība stabilitātei
- Viedoklis
- 28.09.2022.
Dialogs nav privilēģija, bet demokrātijas nepieciešamība
Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus. Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.
