Kompetences centrs
- Viedoklis
- 09.05.2023.
Šaubu ēna pār kompetences centriem
Ir pašsaprotami, ka informācija par Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņēmējiem un līdzekļu izlietojumu ir publiski pieejama, kontrolējama un saprotama. Tajā skaitā arī ar iespēju pārliecināties, ka ES finansējumu nesaņem ar finansējuma piešķīrējiem nepārprotami cieši saistītas personas vai, kas vēl absurdāk, ka finansējuma piešķīrēji nepiešķir līdzekļus paši sev. Tas ir pašsaprotami lielākai daļai ES valstu, tāpat arī lielākai daļai ES finansējuma saņēmēju Latvijā. Tomēr izņēmums, kā to acīmredzot atļauj Ministru kabineta (MK) noteikumi par finansējuma piešķiršanu kompetences centriem, ir atsevišķi, priviliģēti privāti uzņēmumi, kas izveidojuši astoņas privātu uzņēmēju apvienības – kompetences centrus. Kompetences centri patlaban ir izvērsuši kampaņu medijos, kā arī nosūtījuši vēstuli premjeram un ministriem par neuzticību Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA)[1] pārmetot CFLA nespēju administrēt ES fondu līdzekļus.
- Viedoklis
- 05.05.2023.
Mīti un manipulācijas ap kompetences centriem: problēma – interešu konflikts
Kāda ir Eiropas Savienības (ES) fondu sūtība, būtība un jēga? Pamata līnija šķietami visiem ir zināma – ar dažādiem instrumentiem, projektiem un investīcijām mērķtiecīgi sekmēt valsts labklājības celšanu un attīstību. Visi sagaidām, ka fondu projektu īstenošana notiks skaidri, saprotami, caurspīdīgi, likumīgi un godprātīgi. Domāju, ka tam piekritīs ikviens nodokļu maksātājs. Tomēr – katram gadījumam, lai šajā procesā būtu mazināta misēkļu un nejaušu nesmukumu (nemaz nerunājot par nelikumībām!) iespējamība, ES fondu sistēma ir paredzējusi kontroles filtrus. Viens no tādiem filtriem esam mēs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura ne tikai slēdz līgumus par projektu īstenošanu, bet arī tos uzrauga, lai gūtu pārliecību par visu minēto principu ievērošanu un izdevumu pamatotību. Šim mērķim esam izveidoti un īpaši akreditēti no ES fondu revīzijas iestādes puses.
- Viedoklis
- 25.10.2017.
Vai zinātniekiem atņemtie miljoni meklējami Kompetences centru kabatās?
Patlaban publiskajā telpā aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturoja situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
