izm
- Viedoklis
- 13.10.2022.
Mobings skolās nemazinās. Ko darīt?
- Viedoklis
- 07.10.2021.
Stiprināsim skolu direktorus
- Viedoklis
- 13.06.2019.
Gaidot Rīku jeb Iedomas tālie aizmaldi
- Viedoklis
- 13.10.2022.
Mobings skolās nemazinās. Ko darīt?
Sociālā projekta #Neklusē skolu aptaujas dati rāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 59% skolotāju un 46% skolēnu skolā saskārušies ar mobingu. Taču par to, kā rīkoties šādās situācijās, zina vien katrs trešais skolotājs jeb 39%. Katrs ceturtais vecāks jeb 26% zina, kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga, bet katrs trešais jeb 36% saprot, ko darīt, ja bērns ir pāridarītājs.
- Viedoklis
- 07.10.2021.
Stiprināsim skolu direktorus
Mācību gada sākums ierasti ir laiks, kad daudz un plaši tiek runāts par pedagogiem, analizējot profesijas priekšrocības un izaicinājumus, taču katrā skolā ir ne tikai skolotāji, bet arī citi, bez kuriem nav iedomājama skolas ikdiena un izglītības sistēma. Tostarp arī skolu direktori, kuriem ir plašs atbildības loks.
- Aktuāli
- 11.09.2020.
OECD: profesionālā izglītība Latvijā sniedz lielākas iespējas karjerai
Latvijā 89% profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu apgūst programmas, kas sniedz pieeju studijām augstākajā izglītībā, bet vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šajā izglītības veidā un pakāpē tāda iespēja ir 70% audzēkņu. Nepastarpināta pāreja no profesionālās izglītības programmām uz augstākām izglītības pakāpēm jauniešiem palielina iespējas iegūt darbu un augstākus ienākumus, secināts OECD ziņojumā “Education at a Glance 2020”, kura dati Latvijā prezentēti 2020.gada 9.septembrī. Pārskats atklāj, ka Latvijā profesion
- Viedoklis
- 13.01.2020.
Nepieciešama domāšanas maiņa - no regulām pie atbalsta
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas īsti neiet kopā ar Skola 2030 idejām, kas pēc savas būtības ir mūsdienīga un demokrātiska reforma. IZM neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem.
- Viedoklis
- 31.10.2019.
"Skola 2030" - starp beduīnu teltīm un Pizas torni
"Viņi ir devušies uz pilsētām, jo tur ir ūdens, elektrība un skolas,” - tā pazīstamajam britu ceļotājam un dabas pētniekam Lovensonam Vudam atbild viņa pavadonis beduīns. Atrodoties vietā, kur kādreiz bija beduīnu ciems ar gandrīz 800 teltīm.
- Viedoklis
- 13.06.2019.
Gaidot Rīku jeb Iedomas tālie aizmaldi
Tas brīdis beidzot bija pienācis - pulksten 11.45 ministrijas cilvēki bija nedaudz piesarkuši, skatiens pusnolaists, lūpas sakniebtas, dažiem vaigu kauli manāmi kustējās līdzi viņu domām. Tūlīt sēde arī tika izziņota par slēgtu un pie kopgalda sēdošie izklīda: vieni pa saviem ierēdņu kabinetiem, citi - pa deputātu sēdvietām.
- Aktuāli
- 27.11.2018.
Jaunajā izglītības standartā vairāk sporta, datorikas un literatūrai stundu skaits saglabāts
- Ziņa
- 05.06.2018.
Koalīcija vienojusies nepagarināt bijušās VDK izpētes komisijas darbības termiņu (papild.)
- Aktuāli
- 27.11.2018.
Jaunajā izglītības standartā vairāk sporta, datorikas un literatūrai stundu skaits saglabāts
Valdībai 27. novembrī apstiprinot pamatizglītības standartu, tiek dots starta šāviens izglītības reformai skolās. Jaunā standarta pakāpeniska iedzīvināšana sāksies no 2020. gada rudens un turpināsies līdz 2022./2023. gadam. Skolēnam, kurš mācīsies pēc jaunā pamatizglītības standarta, vajadzētu būt daudz sportiskākam un ar labāku izpratni par programmēšanu nekā tagadējiem skolēniem, — stundu sarakstā būs krietni vairāk sporta un datorikas nodarbības. Būs jāatrod vieta arī jauniem mācību priekšmetiem Teātra māksla un Inženierzinātnes.
- Aktuāli
- 26.06.2018.
Pašvaldības par izglītības reformu: lēnāk, lai neiebrauc auzās!
Jaunā izglītības satura reforma, pie kuras ministrija un plaša ekspertu komanda bija strādājusi pusotru gadu, pēdējos mēnešos tika pēkšņi sabremzēta Saeimā. Sākotnējai Izglītības ministrijas iecerei, ka reforma jāievieš bērnudārzos no šā rudens, bet skolās no 2019. gada septembra, Saeimā nebija politiska atbalsta un beigās tika panākts kompromiss — reformu pārbīdīt par gadu. Tāpat ministrija atteicās no ieceres skolas gaitu sākumu noteikt no sešiem gadiem.
- Ziņa
- 05.06.2018.
Koalīcija vienojusies nepagarināt bijušās VDK izpētes komisijas darbības termiņu (papild.)
Koalīcija vienojusies nepagarināt bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisijas darbības termiņu, aģentūrai LETA pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Vaicāts, kā vei
- Viedoklis
- 14.03.2018.
Sešgadnieks skolā var justies psiholoģiski apdraudēts
Paziņojums, ka skolu direktori atbalsta skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ir pāragrs, jo Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdē šādu jautājumu vēl neesam skatījuši. Patiesībā ir pretēji – lielākā daļa man zināmo skolu direktoru atbalsta esošās kārtības saglabāšanu, jo apzinās, ka skolās jāveic ļoti daudz pārmaiņu, lai tajās varētu ienākt sešgadnieki. Turklāt tādu pārmaiņu, kas prasa lielas investīcijas.
- Ziņa
- 08.12.2017.
SAB apšauba pētnieku spēju noteiktā termiņā izvērtēt VDK kaitējumu Latvijai
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ļoti apšauba LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas spēju noteiktā termiņā izvērtēt VDK nodarīto kaitējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem, vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.
- Viedoklis
- 29.11.2017.
Izglītības reformas gaitā jāuzklausa visu skolotāju viedoklis
Pēc paziņojuma par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideju 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus apgūt tikai latviešu valodā no jauna uzvirmojuši mazākumtautību skolu protesti un publiskajā telpā nereti tiek nodalītas skolas ar valsts valodu kā mācību valodu un mazākumtautību skolas, lai gan visās šajās izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem ir viena misija, un visi saskaras ar vienām un tām pašām problēmām.
