gaidas
- 1 no 2 miljoniem
- 28.08.2025.
- Ilze Šķietniece
Pāvilostā pensionāre mežā atrod apmaldījušos vācu meiteni
- Analīze
- 31.05.2023.
Vēlē Saeima, bet vērtē tauta
- Dzīve
- 03.11.2021.
- Alise Markāne
Bez pēdām
- Recenzija
- 19.04.2017.
Jaunākās grāmatas
- Viedoklis
- 30.12.2013.
Ko gaidu no jaunā gada II
- 1 no 2 miljoniem
- 28.08.2025.
- Ilze Šķietniece
Pāvilostā pensionāre mežā atrod apmaldījušos vācu meiteni
Pagājusī nedēļa pāvilostniecei Dacei Zaļkalnei sākās satraucoši. Pirmdienas, 11. augusta, rītā viņa ar vīru devās sēņot uz Zaļkalna mežu. Abi ir pensionāri. Nosaukumam nav saistības ar ģimenes uzvārdu, bet ar tuvējo māju nosaukumu, Dace piebilst. Pēc neilgiem klejojumiem viņa uz takas pamanīja meiteni. Bērns izskatījās apjucis, kaut tur «nav nekādi mūžameži». No vienas puses mežu ieskauj pilsēta, no otras — jūra, no trešās — lielceļš.Latviešu valo
- Analīze
- 31.05.2023.
Vēlē Saeima, bet vērtē tauta
Ko cilvēki gaida no prezidenta? Pārdomās dalās bijušie un tagadējais līderis
- Dzīve
- 03.11.2021.
- Alise Markāne
Bez pēdām
Paši aizrāvušies ar iešanu dabā, gaida Elizabete Jurgevica un reindžers Nauris Viesturs Lazda mudina to darīt arī citus, tostarp savus vienaudžus. Tikai tas jādara atbildīgi un saudzīgi
- Viedoklis
- 10.06.2020.
Pilsoniski aktīvi iedzīvotāji ir miera sargi
"Skauts gan nav kara izlūks, bet miera izlūks; dzīves izlūks, kas prot atrast sev pareizo dzīves ceļu un tādu rādīt arī citiem." / Latvijas skautu prezidents ģenerālis Kārlis Goppers/
- Recenzija
- 19.04.2017.
Jaunākās grāmatas
DZEJA. HUANS RAMONS HIMENESS. DZELTENAIS APRĪLIS. IZDEVNIECĪBA NEPUTNS. Spāņu dzejnieka, Nobela prēmijas literatūrā laureāta dzejas izlase izdota izdevniecības bilingvālajā samta sērijā. Sastādītājs un atdzejotājs ir Leons Briedis. «Himenesa dzeja - tas ir iekšējs monologs, dvēseles grēksūdze jeb, spāniski runājot, ensimismamiento (pašiedziļināšanās),» raksta atdzejotājs. Apgāda cena 8 €. ROMĀNS.
- Viedoklis
- 30.12.2013.
Ko gaidu no jaunā gada II
Pirms padsmit gadiem Latvijā tika izlemts par labu integrācijai, nevis asimilācijas politikai - integrācijai «uz latviešu valodas pamata». Varbūt pienācis laiks atzīt, ka šī politika tomēr izrādījusies veiksmīga. Latviešu valodas zināšanas acīmredzami uzlabojās, nepilsoņu skaits krietni samazinājās, kopējās vērtības nav izzudušas. Vienīgi varbūt šis rezultāts nav tāds, kādu gribētu redzēt gan toreizējā, gan pašreizējā politiskā elite. Jo krievvalodīgie pietiekami labi un droši sākuši justies Latvijas sabiedrībā, taču nav pārstājuši runāt krieviski, lietot krievu medijus, kultūras artefaktus, izglītoties dzimtajā valodā, turpina svinēt savus svētkus un ievērot savas tradīcijas. Vēl vairāk - starp viņiem ir viedokļu līderi, kas domā atšķirīgi, zinātnieki, kas raksta disertācijas un kuru viedoklis ne vienmēr mūsu elitei ir ērts. Tātad ne jau integrācijas politika bija nepareiza, bet gaidas. Negribu apspriest, cik nepareizas vai pat naivas bija gaidas no etnisk
