Viss sākas ar mērķi. Ar sapni. Vēlmi pacelties augstāk par ierasto līmeni un palīdzēt pacelt latiņu visiem apkārtējiem. Vienkāršu vēlmi augt pašam un pacelt augstāk citus.
Medicīnas tehnoloģiju uzņēmuma Longenesis izveidotājs datorzinātnieks Emīls Sjundjukovs veselības aprūpes nākotni saskata personalizētā datu apstrādē, kas paver jaunas durvis pacientiem un arī ārstiem
Diskusijās par mākslīgo intelektu (MI) vārdu "cilvēks" dzirdam tikpat bieži, cik vārdu "tehnoloģija". Antropocentrisks jeb uz cilvēku vērsts mākslīgais intelekts, cilvēcīga tehnoloģija, MI atbilstība cilvēciskajām vērtībām - saraksts ir garš. Lai gan termins "cilvēks" šajās frāzēs tiek lietots tik plaši, ka diez vai mēs spētu vienoties par tā nozīmi, visi šie termini norāda uz stingru vēlmi potenciāli nekontrolējamu tehnoloģiju pārvaldīt cilvēku interesēs. Cilvēka iesaistīšanās šajā procesā ir būtiska, bet tā automātiski nenodrošina cilvēcīgu tehnoloģiju. MI uzņēmumu ekosistēmā ilgtspēju un ētikas atbildīgajiem ir nozīmīga loma, taču kā ar inženieriem, izstrādātājiem un datu zinātniekiem? Lai padarītu tehnoloģijas cilvēcīgākas, viņiem ir jāiegūst atbilstoša izglītība, pirms viņi uzsāk karjeru. Mums ir jāpārskata datorzinātņu studentu izglītība, lai, tehnoloģijām attīstoties, tiktu ievērotas cilvēciskās vērtības un tiktu veicinātas demokrātiskās vērtības.
Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. To apzinās aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa. Tomēr izvēloties nākotnes profesiju un studijas, kas ļaus to sasniegt, izvēle joprojām tiek izdarīta par labu sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā un izkļūšanai no «vidēju ienākumu slazda».
Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski. Taču pasaule pašlaik ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.
Lai gan tehnoloģijas, arī robotika un mākslīgais intelekts, nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā. Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
Linda Sinka strādā pie Hārvarda Universitātes mācību satura ieviešanas Latvijas vidusskolās un uzskata, ka tehnoloģiju mācībā jāsadarbojas gan ar augstskolām, gan nozari
Informāciju tehnoloģiju (IT) sektorā pieprasījums noteikti daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un to izjūt ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens uzņēmums, kas ikdienā izmanto IT pakalpojumus. Saskaņā ar personālatlases uzņēmuma CV Market datiem, šā gada februārī IT sektorā bija aktuālas gandrīz 2200 vakances, ierindojot to starp piecām nozarēm ar lielāko darbaspēka trūkumu. Lai aizpildītu vakances un tiktu galā ar speciālistu trūkumu, nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi meklēt dažādus risinājumus, tai skaitā, sadarboties ar konkurentiem.
Topošie studenti lielākajās valsts augstskolās izdarījuši savu izvēli. Kam par labu tā kritusi, un kāpēc 22% budžeta vietu augstskolās pašlaik palikušas neaizpildītas?
Ja cīņā ar datorspēles Minecraft ērmiem jāliek lietā ne tikai loģiskā domāšana, bet arī matemātika un dabaszinātnes, skolēni gatavi mācīties bez lielas skubināšanas. Tāpēc spēļu izgudrotāji un pedagogi domā, kā bērnu aizraušanos ar datorspēlēm izmantot viņu intelektuālo spēju uzlabošanai
Valsts emeritētais profesors Jānis Osis, kurš izaudzinājis vairākas informācijas tehnoloģiju speciālistu paaudzes Latvijā, piedāvā programmēšanā pilnīgu jaunu pieeju. Tā ieguvusi milzīgu atzinību, visticamāk, mainīs IT starptautiskos standartus
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
