astronomija
- Dzīve
- 16.10.2024.
- Marija Leskavniece
Zvaigžņu putekļi
- Aktuāli
- 01.10.2024.
Oktobrī debesīs būs redzama spoža komēta
- Viedoklis
- 30.12.2019.
Ko varēsim novērot debesīs 2020. gadā?
- Aktuāli
- 03.01.2025.
Ko varēsim novērot Latvijas debesīs 2025. gadā?
2025. gadā Latvijas debesīs būs iespējams vērot daudz interesantu astronomisko objektu un notikumu. Pēc divu gadu pauzes Latvijā atkal varēs novērot labi pamanāmus Saules un Mēness aptumsumus. Šogad būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns, turklāt janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu.
- Dzīve
- 16.10.2024.
- Marija Leskavniece
Zvaigžņu putekļi
Astronomi Juris Kalvāns, Aija Kalniņa un Kristaps Veitners radījuši datormodeli, kas ļauj analizēt ledu kosmiskajos miglājos. Nākotnē tas var izrādīties vērtīgs resurss
- Aktuāli
- 01.10.2024.
Oktobrī debesīs būs redzama spoža komēta
No šāgada 12. oktobra līdz mēneša beigām daudzviet pasaulē būs labi redzama spožā Čučiņšanas - ATLAS komēta. Latvijā tā būs novērojama ar neapbruņotu aci vakaros, sākot no plkst. 19 zemu pie horizonta rietumu, vēlāk dienvidrietumu pusē, informē Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).
- Viedoklis
- 03.01.2024.
Ko varēsim novērot Latvijas debesīs 2024. gadā?
2024. gads Latvijas debesīs aizritēs cerībās uz patīkamiem pārsteigumiem. Šajā gadā ir gaidāmas Saules aktivitātes maksimums, tādēļ ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgāki uzliesmojumi, kas pavērs iespēju no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, biežāk novērot ziemeļblāzmas. No spožākajām Saules sistēmas planētām labi novērojams būs Jupiters, bet gada otrajā pusē – arī Marss, kamēr visspožākā planēta Venera būs novērojama tikai gada sākumā rīta stundās un gada izskaņā – vakaros.
- Viedoklis
- 30.12.2022.
Ko varēsim novērot Latvijas debesīs 2023. gadā?
2023. gads Latvijas debesīs būs salīdzinoši pieticīgs. Novērotājus gan priecēs Saules sistēmas planētas, kā arī tradicionālās meteoru plūsmas. Īpaši labvēlīgs nākamais gads būs spožākās Saules sistēmas planētas Veneras novērojumiem, kas gada pirmajā pusē būs redzama vakaros, bet no rudens - rītos.
- Viedoklis
- 30.12.2019.
Ko varēsim novērot debesīs 2020. gadā?
2020. gads Latvijā būs labvēlīgs visu spožāko Saules sistēmas planētu novērojumiem. Tradicionālajos datumos būs redzami meteori jeb krītošās zvaigznes. Savukārt Saules un Mēness aptumsumu ziņā 2020. gads būs ļoti pieticīgs, jo Latvijā būs novērojami tikai divi pusēnas Mēness aptumsumi, kuru laikā pilna Mēness diska spožuma samazināšanos ar neapbruņotu aci būs samērā grūti pamanīt.
- Pusdienās
- 18.09.2019.
Zvaigzne Lāča astē
- Pasaulē
- 23.01.2019.
«Tālas civilizācijas nav spekulācija»
- Aktuāli
- 01.01.2019.
Ko varēsim novērot debesīs 2019. gadā?
- Personība
- 12.10.2016.
Zinātnes dzirksts
- Intervija
- 27.04.2016.
Ja neskaties zvaigznēs, neredzi zemi
- Pusdienās
- 18.09.2019.
Zvaigzne Lāča astē
Latvijas iedzīvotājiem šogad piešķirta nebijusi iespēja — izraudzīties labskanīgu vārdu pāri 300 gaismas gadu tālai zvaigznei un planētai. Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills mudina visus balsot par tīkamākajiem variantiem
- Pasaulē
- 23.01.2019.
«Tālas civilizācijas nav spekulācija»
Astronoms Avi Lēbs tic, ka kosmosā pamanītais starpzvaigžņu objekts Oumuamua varētu izrādīties zonde, ko atsūtījuši citplanētieši
- Aktuāli
- 01.01.2019.
Ko varēsim novērot debesīs 2019. gadā?
2019. gadā Latvijas debesīs varēs novērot divus Mēness aptumsumus, Merkura pāriešanu Saules diskam, Saules sistēmas planētas un meteorus jeb krītošās zvaigznes. Nozīmīgākais notikums būs pilns Mēness aptumsums, kas visā Latvijā būs redzams 21. janvāra rīta stundās. Savukārt naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kura maksimālās fāzes brīdī vairāk nekā puse Mēness diska atradīsies Zemes ēnā.
- Personība
- 12.10.2016.
Zinātnes dzirksts
Kamēr pasaules ievērojamākajiem pētniekiem dala Nobela prēmijas, četri latviešu zinātnieki atminas, kā pirmoreiz aizrāvušies ar savu nodarbošanos un kur meklējamas viņu zinātniskās darbības saknes
- Ziņa
- 25.08.2016.
Atrasta Zemei līdzīga planēta pie Saulei tuvākās zvaigznes
Proksima varētu būt ''dzīvojamajā zonā'', nākotnē to varētu sasniegt zinātniskā misija
- Intervija
- 27.04.2016.
Ja neskaties zvaigznēs, neredzi zemi
No tā, kā jūs izprotat gravitācijas viļņus, Einšteina relativitātes teoriju un citus fundamentālus dabaszinātņu jautājumus, atkarīga visa valsts attīstība, pārliecinoši pierāda astrofiziķis Lundas Universitātes profesors Dainis Draviņš
