Turcijā katastrofa; virs ASV notriec balonu; Masks izpalīdz Putinam

Šonedēļ notkuši satricinājumi debesīs un virs zemes. Zemestrīcē Turcijā un Sīrijā gājuši bojā tūkstoši, bet pāri Amerikai burtiski televīzijas tiešraidē lidoja Ķīnas spiegošanas balons. Tikmēr Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēja Londonu, Parīzi un Briseli.

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts

1) Turcija un Sīrija turpina cīnīties ar šausmīgu humāno katastrofu, ko izraisīja pirmdien piedzīvotās 7,8 un 7,6 magnitūdu spēcīgās zemestrīces. Upuru skaits jau ir pārsniedzis 21 000 cilvēku, un jau piekto dienu turpinās glābšanas darbi, kurus sarežģī aukstais laiks. Turcijā šobrīd pieaug kritika par varas iestāžu novēloto reakciju uz zemestrīču postījumiem, savukārt Sīrijā ir ārvalstu humanitārās palīdzības piegādi nopietni apgrūtina diktatora Asada režīms.

2) Prezidents Zelenskis devās otrajā braucienā ārpus valsts kopš Krievijas pērn uzsāktā iebrukuma Ukrainā un apciemoja sabiedrotos Londonā, Parīzē un Briselē. Gatavojoties nākamajam Krievijas invāzijas vilnim, Zelenskis mudināja eiropiešus nevilcināties ar tālās darbības artilērijas un iznīcinātāju piegādēm. Tieši modernu kaujas lidmašīnu nodošana Kijivai ir kļuvusi par kārtējo “sarkano līniju” Rietumu atbalsta sniegšanā.

3) Trešdienas vakara parādē Ziemeļkorejā tika demonstrēts ne tikai vadoņa Kima Čenuna pieaugošā kodolarsenāla jaunākais bruņojums, bet arī sabiedrībā izvests Kima otrais bērns – meita Kima Džue. Dienvidkorejas izlūkdienesti ziņo, ka viņa tiek pozicionēta kā varas mantiniece autoritārajā režīmā, pār kuru Kima ģimene valdījusi jau kopš 1948. gada.

1) ASV prezidenta runa 7. februārī par stāvokli valstī ļāva nojaust, kā izskatītos Baidena vēlēšanu kampaņa, ja viņš izlemtu kandidēt uz otru termiņu. Republikāņu likumdevēji esot saņēmuši ASV ekonomiku par “ķīlnieci”, superbagātie par maz maksājot nodokļos, bet naftas kompānijas ir vainojamas par enerģijas cenu kraso pieaugumu. Ukraiņiem viņš pateica, ka “būsim ar jums tik ilgi, cik tas būs nepieciešams”, tomēr konkrētu jaunu palīdzību karā pret Krieviju neminēja.

2) 3. februārī 29 ASV senatori vēstulē prezidentam Baidenam brīdināja, ka apturēs F-16 iznīcinātāju pārdošanu Turcijai, ja tā turpinās bloķēt Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO. Mērķis iegūt šīs lidmašīnas Erdoganam varētu būt svarīgāks nekā parādīt saviem vēlētājiem, ka viņš sargājot tradicionālās islama vērtības un cīnās pret reāliem un iedomātiem kurdu teroristiem. Briesmīgās zemestrīces sekas, par ko viņam prasīs atbildību, vēl vairāk sarežģī politiskos manevrus, un Erdogans var izlemt, ka izdevīgāk ir neiebilst pret NATO paplašināšanu.

3) Īlona Maska uzņēmums SpaceX ceturtdien ierobežoja satelītinterneta sistēmas Starlink izmantošanu Ukrainā dronu kontrolei, jo, kā apgalvo, līgumos neesot bijis paredzēts, ka to izmantos kā ieroci. Ukraiņi vienmēr ir izmantojuši Starlink savas dronu flotes vadīšanai, savukārt krievi bija mēģinājusi to slāpēt; nu izskatās, ka Masks dara tieši to, ko pirms daudzu prognozētā Krievijas lielā uzbrukuma vajag Putinam.

Ķīnas baloni – tie nav uzpūsti draudi

Kas noticis? 4. februārī ASV gaisa spēki pie Floridas krastiem notrieca Ķīnas spiegošanas balonu, kad tas pēc vismaz nedēļu ilguša ceļojuma pāri ASV teritorijai bija sasniedzis Atlantijas okeānu.

Nu un tad? Incidents parāda ļoti nervozo gaisotni ASV un Ķīnas attiecībās un liek bažīties par krīzes risinājumu gadījumā, ja kļūdas vai provokācijas radīts apdraudējums būtu nopietnāks nekā viens spiegošanas balons.

Priekšspēle. Pagājušo ceturtdien Pentagons paziņoja, ka novēro Ķīnas balonu, kurš jau pirms vairākām dienām ielidojis ASV gaisa telpā un izspiego arī īpaši slepenus kodolieroču objektus. Militārais resors paaugstināja kaujas gatavību un mudināja Baidenu dot rīkojumu to notriekt, taču padomnieki viņu pierunājuši nesteigties.

Kamēr balons lidoja, uz zemes notika politiskas un diplomātiskas cīņas. ASV Valsts sekretārs Blinkens atlika nedēļas nogalē plānoto vizīti Ķīnā. Republikāņi klaigāja, ka, ja prezidents būtu Tramps, balons būtu notriekts nekavējoties. Taču izrādījās, ka Tramps savas prezidentūras laikā bija ļāvis ķīniešu baloniem divas reizes netraucēti pārlidot pāri Amerikai, un demokrāti skaļi minēja, vai ne tāpēc, ka viņam bija konts Ķīnas bankā.

Militārie eksperti sprieda, ka Baidens vilcinājās, lai ļautu ASV izlūkdienestiem izspiegot pašu balonu un labāk saprast, ko Pekina grib izspiegot. Baltais nams skaidroja, ka nav gribējis apdraudēt amerikāņus, kuriem uz galvas būtu varējušas uzkrist spiegošanas tehnikas atlūzas. Tikmēr politikas vērotāji mēģināja saprast, kāpēc Ķīna pieļāvusi tik rupju kļūdu, rīkodamās tik demonstratīvi, un vai ne tāpēc, ka militāristi Pekinā mēģina vājināt prezidenta Sji pozīcijas.

Kas tālāk? Baidens rīkojās kā apdomīgs, tomēr izlēmīgs vadītājs. Taču incidents vēl vairāk sarežģija ASV un Ķīnas attiecības, kuras viņa prezidentūras laikā pastāvīgi pasliktinājuši strīdi par tirdzniecību, par ASV sankcijām un par drošību. Saspīlējuma galvenais iemesls ir Ķīnas arvien agresīvāka nostāja, tai skaitā pret Taivānu. Kaut gan Blinkena vizīte atlikta, abas valstis meklēs pirmām kārtām diplomātiskus ceļus, kā mainīt līdzšinējo attiecību dinamiku, un droši vien raudzīs arī uzlabot krīzes saziņu.

Kā Ukraina izmantoja Maska Starlink satelītus.

Uz ko Erdogans ir gatavs, lai paliktu pie varas?

Baidena saspīlētajām attiecībām ar Pekinu ir sena vēsture.

Kāpēc Baidena runa bija laba.

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022