Aizvien vairāk ieroču Ukrainai; ASV atsit galvu pret parāda griestiem; ķīnieši izmirst?

Sveiciens!

Ukraiņi šonedēļ var priecāties par viņiem solīto militāro atbalstu, taču citur pasaulē valda neapmierinātība. Parīzē streiko, Peru protestē, un Ķīnā lauza rokas par drūmo demogrāfisko nākotni.

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – SpotifyApple podcasts

Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi:

1) 19. janvārī Eiropas valstis un arī ASV gluži vai lavīnveidīgi solīja piegādā Ukrainai papildu ieročus un militāru tehniku. Virkne valstu būtu gatavas nodot Ukrainai arī to rīcībā esošos Leopard 2 tankus, taču ir vajadzīga ražotājas valsts Vācijas piekrišana, lai to darītu, bet Vācija līdz šim bija iebildusi. Taču sabiedroto pieaugošais spiediens un arvien lielākas citu ieroču piegādes varētu pārmākt Vācijas iebildumus, un ukraiņi drīz saņems arī modernus tankus.

2) Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna ceturtdien paziņoja, ka atkāpsies no amata. Premjerministru atkāpšanās ir ikdienišķa lieta demokrātiskās valstīs, taču parasti iemesli ir politiski. Ārdenda skaidro, ka esot piekususi jeb “izdegusi”. Un tas gan ir neparasti. Viņas rīcība Covid un vairākās citās krīzēs, ar kurām nācās cīnīties valdībai, izpelnījās plašu starptautisku atzinību. Taču tagad viņa teic, ka pirms vēlēšanām oktobrī partijai vajadzētu “svaigākus plecus” šā izaicinājuma nastai.

3) Arī prezidenta Baidena privātajā birojā un mājās atrasti slepeni dokumenti, kurus viņam viceprezidenta amata termiņa beigās 2017. gadā vajadzēja nodot ASV Nacionālajam arhīvam. Republikāņi nu atriebīgā priekā apsūdz Baidenu liekulībā – ka viņš vērsās pret Trampu, kura muižā Maralago FIB pagājušogad atrada aptuveni 300 slepenus dokumentus. Abi gadījumi gan būtiski atšķiras. Tramps noliedza, ka būtu rīkojies nepareizi, Baidens sadarbojas ar izmeklētājiem. Taču republikāņu vairākums Pārstāvju palātā izmantos šo Baidena kļūdu, lai sarežģītu valdības darbu.

Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:

1) Amerika ceturtdien atdūrās pret “parāda griestiem” – valsts aizņemšanās sasniedza maksimālo likumā atļauto robežu. ASV finanšu ministrija vēl līdz jūnijam varēšot izmantot dažādus grāmatvedības trikus, lai finansētu valsts darbību. Pēc tam būs nepieciešams Kongresa vairākuma balsojums, kas dod atļauju palielināt parādu. Alternatīva ir graujoša – pasaules svarīgākās valsts defolts. Republikāņu kongresmeņi cer izmantot draudus nepaaugstināt parāda griestus kā ieroci pret prezidentu Baidenu. Viņi spēlējas ar uguni.

2) Ceturtdien 1,12 miljons cilvēku Francijā piedalījās demonstrācijās un streikos pret prezidenta Makrona ieceri paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Šī jau ir otrā reize, kad Makrons ķeras pie pensiju sistēmas reformas. Pirmo apturēja ilgstošs dzelzceļnieku streiks un pandēmija. Lai gan viņa partijai nav vairs vairākuma parlamentā, Makrons acīmredzot cer reformu ieviest ar citu labējo deputātu atbalstu. Pat ja viņam tas izdodas, vēl aizvien nebūs pilnīgi pārvarētas sekas prezidenta Miterāna 1982. gada populistiskajam lēmumam samazināt pensionēšanās vecumu no 65 līdz 60 gadiem.

3) Šonedēļ tūkstošiem cilvēku devās uz Peru galvaspilsētu ar lozungu “pārņemsim Limu”. Kopš prezidenta Pedro Kasiljo atstādināšanas no amata decembra sākumā nav rimuši protesti, kuros gājuši bojā jau 50 cilvēku un visaktīvāk piedalās indiāņu izcelsmes iedzīvotāji no valsts nabadzīgajiem reģioniem. Jau gadiem ilgstošas vājas pārvaldības un izplatītas korupcijas rezultātā Peru tikai 21% cilvēku uzticas demokrātijai. Zemāks rādītājs reģionā ir tikai Haiti, kur valsts vara praktiski vairs neeksistē.

Ieniršana notikumu dzīlēs

Ķīnieši izmirst?

Kas noticis? Ķīnā iedzīvotāju skaits pirmo reizi sešdesmit gadu laikā ir samazinājies. Mirušo skaits pārsniedza jaundzimušos par 850 000.

Nu un tad? Negatīvais demogrāfiskais pavērsiens noticis krietni ātrāk nekā prognozēts, un var radīt nopietnas ekonomiskas sekas gan pašā Ķīnā, gan pārējā pasaulē.

Priekšspēle. Ķīna nebija piedzīvojusi iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākuma, kad komunistiskā tirāna Mao uzsāktā industrializācijas kampaņa – “lielais lēciens uz priekšu” – nomērdēja badā 36 miljonus cilvēku. Taču arī pēc tam bailes no nepanesami liela iedzīvotāju skaita lika Pekinai ierobežot dzimstību un noteikt, ka ģimenē drīkst būt tikai viens bērns. Rezultātā cilvēku skaits darbspējīgā vecumā jau pirms desmit gadiem sāka samazināties. “Viena bērna” politiku atcēla 2016. gadā, bet 2021. gadā valdība ar pabalstiem, nodokļu atlaidēm un pagarinātiem pēcdzemdību atvaļinājumiem sāka atbalstīt trīs bērnu ģimenes. Tomēr šī politika bijusi neveiksmīgi. Vidējais bērnu skaits, kurš sievietei piedzimst dzīves laikā, Ķīnā ir 1,2, kas ir ievērojami mazāk nekā pat Latvijā (1,6).

Kas tālāk? Ķīnieši tuvākajā laikā neizzudīs – valstī vēl aizvien dzīvo 1,4 miljardi cilvēku. Tomēr jau šogad par valsti ar vislielāko iedzīvotāju skaitu varētu kļūt Pekinas ģeopolitiskā sāncense Indija, kas neiepriecinās ķīniešu nacionālistus. Ķīnai būs grūti parūpēties par aizvien lielāko skaitu vecāka gada gājuma cilvēku. Viņiem būs nepieciešams lielāks atbalsts no valsts budžeta, bet viņi vairs nespēs dot ieguldījumu tautsaimniecībā. Pērn oficiālā Ķīnas statistika liecināja, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 3% jeb zemākais četrdesmit gados, un iedzīvotāju skaita kritums mazina cerības uz straujākas izaugsmes atjaunošanos.

Tas ietekmēs arī pārējo pasauli. Samazināsies pasūtījumi valstīm, kuras daudz eksportē uz Ķīnu, bet augs cenas precēm, kuras līdz šim ražoja lētais, daudzskaitlīgais Ķīnas darbaspēks. Var rasties arī drošības draudi, ja valdnieki Pekinā nolemj novērst uzmanību no iekšpolitiskās sociālās spriedzes ar ārpolitiskām avantūrām.

Turpini iedziļināties

Paldies, ka klausāties!

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

tbalstiet Hersonas žurnālistus: https://suspilne.lvivmediaforum.com/en

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu