Draudi demokrātijai Indijā, Izraēlā un Moldovā; asiņainas kaujas pie Bahmutas; starta šāviens priekšvēlēšanu cīņai ASV

It kā klusa nedēļa ārpolitikā, tomēr vairākās demokrātijās jaušāmas bīstamas zemdegas. Ukrainā austrumu frontē it kā bez pārmaiņām, tomēr gaļās mašīna turpina malt. Skaļu ziņu trūkums nenozīmē, ka nekas svarīgs nenotiek.

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts

1) Sekojot Jaunzēlandes premjeres Džasindas Ārdērnas pēdās, Skotijas premjere Nikola Stērdžena trešdien paziņoja par aiziešanu no amata. Lēmumu viņa skaidroja ar enerģijas izsīkumu un polarizēto politisko vidi. Stērdžena sper šo soli no spēka pozīcijām. Viņa ir dominējusi Skotijas politiskajā arēnā jau gandrīz desmit gadus, iemantojusi atpazīstamību visā Apvienotajā Karalistē, un viņas demisijas nav saistīta ar kādu konkrētu politisku skandālu vai neveiksmi. Tomēr viņas centieni panākt vēl vienu referendumu par Skotijas neatkarību nav bijuši sekmīgi.

2) Desmitiem tūkstošu izraēliešu pirmdien izgāja ielās, lai protestētu pret premjerministra Benjamina Netanjahu virzītajām izmaiņām tiesu sistēmā, kas ļautu parlamentam atcelt augstākās tiesas lēmumus un dotu valdībai lielāku teikšanu pār tiesnešu iecelšanu. Izraēlas prezidents publiski brīdina, ka valsts atrodas “uz konstitucionāla un sociāla sabrukuma sliekšņa” un brīdina par iespējamu “vardarbīgu sadursmi”. Citi kritiķi apgalvo, ka Netanjahu grib sevi pasargāt no tiesas prāvām, kurās viņš ir apsūdzēts korupcijā.

3) Libānā ceturtdien protestētāji dauzīja skatlogus, dedzināja riepas un uzbruka divām valsts lielākajām bankām. Valstī turpina augt sociālā spriedze, kuru rada politiskā paralīze un ekonomikas sabrukums. Libānā nav prezidenta kopš 2022. gada oktobra, savukārt esošajai pagaidu valdībai ir ierobežotas pilnvaras. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Libānas 6 miljoniem iedzīvotāju ir nonākuši nabadzībā, un Libānas mārciņa zaudējusi 97% no vērtības attiecībā pret dolāru.

1) Ukrainā notiek sīvas cīņas pie Bahmutas un Vuhledaras Doņeckas apgabalā. Krievi cieš milzīgus zaudējumus un virzās uz priekšu ļoti lēni. Lai gan mērķis esot ieņemt Bahmutu līdz ofensīvas gada dienai 24. februārī, brutālās Vagnera algotņu vienības izveidotājs Prigožins prognozē, ka pilsētu varētu aplenkt tikai martā vai aprīlī. Vienlaikus Krievijas amatpersonas lepojas ar noziegumiem – bērnu tiesību komisāre Marija Ļvova-Belova ziņu sižetā pateicās prezidentam Putinam par iespeju adoptēt no Mariupoles deportētu bērnu.

2) Otrdien Indijas nodokļu administrācija veica pārbaudes BBC birojos Deli un Mumbajā. Britu medijs bija parādījs dokumentālo filmu par premjeru Narendu Modi, kurā izklāstīta viņa loma 2002. gada grautiņos Gudžuratas štatā. Nemieros tika nogalināti vairāk nekā 1000 cilvēku, pārsvarā musulmaņi. Modi paustā hinduistu ideoloģija vairo neiecietību pret musulmaņiem, un viņa valdība aizvien vairāk ierobežo vārda brīvību. BBC dokumentālo filmu nebija atļauts rādīt Indijā, un valdība aizliedza to pieminēta arī Twitter un YouTube. Pasaules lielākajā demokrātijā brīvība iet mazumā.

3) Trešdien bijusī Dienvidkarolīnas gubernatore Nikija Heilija paziņoja, ka kandidēs uz ASV prezidenta amatu 2024.gadā. Viņa ir pirmais republikānis, kurš uzdrošinājies mest izaicinājumu Trampam. Sākotnēji kritiski noskaņotā Heilija 2016. gadā tomēr pieslējās Trampam, kurš viņu iecēla par vēstnieci ANO. Tomēr Heilija ir veikla politiķe un viņai izdevās šķietami neiespējamais – sadarboties ar Trampu, bet nesasmērēties skandālos. Taču viņai nāksies rēķināties ar bijušā bosa un viņa atbalstītāju bezkaunīgajiem uzbrukumiem.

Maskavas mērķis – Moldova

Kas noticis? Piektdien, 10. februārī, pēc pusotra gada amatā demisionēja Moldovas rietumnieciski orientētā premjerministre Natālija Gavrilita. Viņa lēmumu skaidroja ar daudzajām Krievijas agresijas radītajām krīzēm.

Nu un tad? Moldova atrodas pie Ukrainas rietumu robežas tikai 60 kilometrus no Odesas, un valstī ir Krievijas bruņoto spēku bāze ar apmēram 1500 militārpersonām. Nestabilitāte Moldovā varētu radīt Krievijai jaunas iespējas vājināt Ukrainai.

Priekšspēle. Moldova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, tās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai ap 40% no Latvijas līmeņa. Daļu tās teritorijas kontrolē ar Krievijas atbalstu izveidotā separātiskā “Piedņestras republika”, un kopš PSRS sabrukuma tās politika ir pastāvīgi svārstījusies starp prokremlisku un eiropeisku orientāciju.

Taču 2020.gada decembrī par prezidenti kļuva stingrā Rietumu kursa atbalstītāja Maija Sandu, un 2021. gada vasarā parlamenta vēlēšanās uzvarēja eiropeiskās partijas.

Tomēr Krievijas agresija pret Ukrainu ir smagi skārusi arī Moldovu. Uzbrukuma sākumā bija bailes, ka krievu spēki varētu izlauzties līdz pat Moldovai. Rudenī un ziemā valsts cieta no sevišķi smaga energošoka, jo līdz pērnajam gadam visu gāzi importēja no Krievijas. Savukārt raķešu triecieni pa Ukrainas infrastruktūru vairākkārt atstāja arī Moldovu tumsā, jo 30% elektrības tā importēja no kaimiņvalsts. Straujais pasaules energoresursu cenu pieaugums sevišķi smagi skāra nabadzīgās valsts iedzīvotājus – inflācija Moldovā 2022. gadā bija 30% jeb augstākā Eiropā.

Smagā ekonomiskā situācija radījusi labvēlīgu augsni protestiem pret valdību, un rudenī pilsētās regulāri notika plaši opozicionāru mītiņi. Starp šo protestu finansētājiem ir Ilans Šors, kurš bauda Krievijas slepenpolicijas FSB labvēlību, bet no Moldovas aizbēga pēc tam, kad atklājās milzīgais naudas atmazgāšanas skandāls ar nosaukumu “Krievijas mazgātava”. Šim skandālam ir saistība arī ar Latviju, jo daļa naudas tikusi skalota caur Trasta komercbanku.

4. februārī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs teica, ka Moldova varētu kļūt par “nākamo Ukrainu”. 9. februārī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas drošības dienesti atklājuši Kremļa plānus “iznīcināt Moldovu”. Nākamajā dienā atkāpās premjerministre Gavrilita.

Kas tālāk? Prezidente Sandu bez kavēšanās premjerministra amatam nominēja savu padomnieku aizsardzības jautājumos un Drošības padomes sekretāru Dorinu Rečeanu, un ceturtdien, 16. februārī, parlaments viņu apstiprināja amatā.

Pērn jūnijā vienlaikus ar Ukrainu Eiropas Savienība piešķīra Moldovai kandidātvalsts statusu, un par valsts valdības uzticību rietumu kursam šaubu nav. Tomēr Moldovai šobrīd ir ļoti nepieciešams Rietumu atbalsts, lai novērstu Maskavas centienus destabilizēt šo valsti un tā, iespējams, piespiest Ukrainu veltīt spēkus stāvokļa kontrolēšanai uz savas rietumu robežas.

Kāpēc BBC filma sadusmoja Modi?

Kā Nikija Heilija varētu uzvarēt Trampu.

Dokumenti atklāj, kā FSB mēģina graut Moldovu.

Vai Stērdženas atkāpšanās vājinās Skotijas neatkarības centienus?

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022