Sji Maskavā; parīzieši ielās; Putins Hāgā?
Sveiciens!
Starptautiskās Krimināltiesas izdotais aresta orderis ļauj iztēloties, kā Krievijas prezidents Putins tiek roku dzelžos aizvests uz Hāgu, lai atbildētu par kara noziegumiem. Gan šis, gan citi nedēļas notikumi dod vielu pārdomām par cerībām un realitāti.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi:
1) Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina trīs dienu vizīte Maskavā neattaisnoja namatēva Putina cerības. Sji gan dēvēja viņu par “labo draugu”, taču neapsolīja ne gāzi pirkt, ne ieročus dot. Ķīnai neko daudz no Krievijas nevajag, bet to, ko vajag, tā var dabūt gandrīz par brīvu, kopš Krievijai slēgts Rietumu tirgus. Krievija starptautiskos norēķinos turpmāk izmantošot juaņu, teica Putins. Dienu pēc Sjī vizītes Krievijas centrālā banka paziņoja, ka tās darbiniekiem būs jāmācās ķīniešu valoda.
2) Eiropas Savienība pirmdien nolēma ieguldīt divus miljardus eiro munīcijā Ukrainai un pauda cerību, ka gada laikā varēs piegādāt tai miljonu artilērijas lādiņu. Tas nebūs vienkārši. Iekšējā tirgus komisārs Bretons pagājušonedēļ atzina, ka munīcijas ražotāji varētu nepagūt laikus saražot Ukrainai vajadzīgo apjomu. Lādiņiem jāder Ukrainas armijai esošajai artilērijai, lielajās loģistikas ķēdēs ir izejmateriālu deficīts, un turpinās diskusijas, kura institūcija vadīs kopīgo iepirkumu. Bet uzņēmumi, pirms paplašināt ražošanu, prasa līgumus. Taču, ja ES vēlas būt spēlētāja arī aizsardzības jomā, tai ir jāpacenšas izpildīt šo apņemšanos.
3) Turcijas prezidents Erdogans pagājušās nedēļas nogalē paziņoja, ka Turcija ratificēs Somijas dalību NATO pirms vēlēšanām maijā. Turcija un Ungārija ir vienīgās no 30 NATO valstīm, kuras vēl nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu. Ungārijas parlaments plāno par Somijas uzņemšanu balsot 27. martā. Vēl nav skaidrs, kad Budapešta atbalstīs arī Zviedrijas uzņemšanu, ko Turcija ir atlikusi, aizbildinādamās ar kurdu teroristu neizdošanu. Turcijas nostāja varētu mainīties pēc prezidenta vēlēšanām 14. maijā, un tad Orbāns droši vien negribēs palikt vienīgais procesa bremzētājs.
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Pieauga spriedze Francijā sakarā ar prezidenta Makrona plānu paaugstināt pensiju vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Pagājušajā nedēļā ministri pieņēma likumu bez balsojuma parlamentā (konstitūcija to atļauj), un pirmdien ar nelielu balsu vairākumu deputāti noraidīja neuzticības balsojumu valdībai. Tomēr ceturtdien vismaz miljons cilvēku visā valstī piedalījās protestos pret reformu, Parīzē notika sadursmes ar policiju, Bordo aizdedzinātas pilsētas nama durvis. Makrons saka, ka nepiekāpsies, jo Francija par valsts pensijām maksā 14% no IKP jeb divreiz vairāk nekā vidēji attīstītās valstīs.
2)
Pa nedēļas nogali lielākā Šveices banka UBS piekrita nopirkt savu galveno konkurentu, valsts otro lielāko banku Credit Suisse. Darījumu organizēja Šveices finanšu tirgus uzraugi, kas baidījās no Credit Suisse bankrota. Rietumu finanšu sistēmā valda nervozitāte, jo bankām jāpielāgojas straujam procentu likmju kāpumam. Credit Suisse jau gadiem vajāja sliktas pārvaldības problēmes, un noguldītāji kļuva bīstami tramīgi. Tomēr finanšu sektora regulatori apliecinājuši, ka gatavi darīt visu nepieciešamo, lai balstītu finanšu sistēmu.
3) Lietuvā nelielā mājputnu novietnē nedēļas sākumā konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Pirms divām nedēļām slimība tika atklāta Igaunijā. Šobrīd pasaulē notiek plašākais līdz šim novērotais putnu gripas uzliesmojums. ASV tas uzdzinis olu cenas dažviet pat līdz desmit dolāriem par duci un licis izkaut gandrīz 60 miljonus putnu. Pasaules Veselības organizācija mierina, ka draudi cilvēkiem no putnu gripas ir ļoti mazas, ja vien vīrusā neparādās kādas bīstamas mutācijas.
Ieniršana notikumu dzīlēs
Starptautiskā Krimināltiesa devalvē Putinu
Kas noticis? 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu nolaupīšanu un deportēšanu, kas ir kara noziegums.
Nu un tad? Putins ir tikai trešais amatā esošs valsts vadītājs, kura arestam izdots SKT orderis. (Pirmais bija Sudānas prezidents Omars al Baširs 2009. gadā, otrais Lībijas diktators Muammars Kadāfi 2011. gadā.) 123 valstīm, kurās ir spēkā SKT jurisdikcija, tagad ir pienākums Putinu arestēt, līdzko viņš ierodas. Tas nozīmē, ka viņam gandrīz pilnībā liegta pārvietošanās brīvība, bet Krievija starptautiskajās attiecībās ir kļuvusi par valsti, kuru vada iespējamais kriminālnoziedznieks.
Priekšspēle. SKT idejas pirmsākums ir Nirnbergas un Tokijas tribunāli. Tiesa lemj par indivīdu kriminālatbildību par genocīdu un citiem noziegumiem. 1998. gada jūnijā konferencē Romā 120 valstis nobalsoja par tās funkcijām un jurisdikciju jeb Romas statūtiem, kuri stājās spēkā 2002. gadā, kad tos ratificēja sešdesmitā valsts. Kopš tā laika tiesa ir izvirzījusi apsūdzības vairāk nekā 50 personām. Daži ir notiesāti, citi attaisnoti, vēl citi bēguļo. Svarīgākais – neviens, lai cik augstā amatā būtu, vairs nevar justies drošs, ka paliks nesodīts par saviem noziegumiem.
Kas tālāk? Orderim nav noilguma. Līdzko Putins vairs nebūs prezidents, viņa varas mantinieki var izlemt izdot viņu tiesai kā apliecinājumu, ka ar Krieviju atkal var runāt. Bet ar orderi arī Ļvovas-Belovas arestam tiesa ir pateikusi, ka tas nav “Putina karš” un par režīma noziegumiem būs jāatbild arī izpildītājiem. Tas var citiem Maskavā likt šaubīties, vai varēs vēlāk attaisnoties ar tikai rīkojumu pildīšanu. Savukārt rietumvalstu politiķi vairs nevar cerēt, ka ar laiku varētu atsākt sarunas ar Putinu. Atpakaļceļa vairs nav.
SKT, visticamāk, papildinās apsūdzības Putinam un vērsīsies arī pret citiem režīma funkcionāriem. Un tiesas lēmums ir spēcīgs papildu arguments par labu īpaša Krievijas kara noziegumu tribunāla izveidošanai.
