Eiropas karogs Tbilisi ielās; liberāļu triumfs Igaunijā; Bahmutas stratēģiskā nozīme

2) Austrālija plāno pirkt no ASV vismaz piecas kodolzemūdenes, neoficiāli teikušas ASV amatpersonas, ziņo Al Jazeera. 2021. gada septembrī Austrālija, Lielbritānija un ASV noslēdza līgumu, kas vērsts pret Ķīnas ietekmes pieaugumu Indijas un Klusā okeāna reģionā un paredz arī jaunas klases zemūdeņu būvēšanu. Tas nepatīk ne tikai Ķīnai, bet arī Francijai, kurai bija 50 miljardu eiro vērts līgums par zemūdeņu piegādi Austrālijai, kura no tā 2021. gadā atteicās. Ja pirks no ASV, tas nozīmēs, ka jaunā anglosakšu savienība strādā.

3) Nīderlandes valdība trešdien apstiprināja, ka ierobežos mikročipu ražošanas tehnoloģiju eksportu uz Ķīnu. To skaitā ir uzņēmuma ASML ražotas vismodernāko mikročipu printēšanas iekārtas. ASV un Nīderlande janvārī vienojās par jauniem eksporta ierobežojumiem, kurus atbalsta arī Japāna. Šīs trīs valstis ir vienīgās, kurās ražo modernākos čipu printerus. Ķīna ceturtdien protestēja pret Nīderlandes valdības “iejaukšanos brīvajā tirgū”.

2) Starptautiskās politikas ūdeņus saviļņoja The New York Times un vairāku vācu mediju ziņotais, ka ASV izlūkdienestu ieskatā Nord Stream gāzes vadus Baltijas jūras dzelmē pagājušā gada septembrī uzspridzināja kāda Ukrainu atbalstoša diversantu grupu. Tiesa, netiek vainota pati Ukrainas valdība, kas jebkādu līdzdalību šajā uzbrukumā noliedz. Vācijas aizsardzības ministrs Pistoriuss norāda, ka izmeklēšana vēl turpinās, un ka notikušais varētu būt speciāli inscenēts, lai mestu ēnu uz Ukrainu.

3) Irānā esot arestēti vairāki cilvēki sakarā ar skolnieču indēšanu. Kopš novembra vairāk nekā 7000 meitenes saslimušas vismaz 103 skolās. Ir aizdomas, ka fundamentālisti tā atriebjas jaunietēm, kas piedalījušās pēdējā pusgada plašajos protestos pret teokrātijas noteiktajiem sieviešu tiesību ierobežojumiem. Irānas līderis ajatola Ali Hameini uzbrukumus meitenēm nosodijis, tomēr režīms vienlaikus apgalvo, ka tādu gadījumu nav daudz, un vaino režīma oponentus un “masu histēriju”.

Kas noticis? Šonedēļ Tbilisi sākās plaši protesti, kuru tiešais iemesls bija parlamentā otrdien 1. lasījumā pieņemtais “ārvalstu aģentu” likums. Tas liktu nevalstiskajām organizācijām, kuras vismaz 20% finansējuma saņem no ārzemēm, reģistrēties kā “ārvalstu aģentiem”. Šāds likums Krievijā ir kopš 2012. gada. Trešdien tūkstošiem cilvēku Tbilisi izgāja ielās, un pie parlamenta notika nopietnas sadursmes ar drošības spēkiem. Protestētāju pusē nostājās arī Gruzijas prezidente Salome Zarubišvili: “Esmu ar jums, tāpēc ka jūs pārstāvat brīvo Gruziju, valsti, kura pieder brīvai Eiropai, un neviens nevar to atņemt. Nevienam nevajag šo likumu, tas ir uzrakstīts pēc Maskavas diktāta.”

Ceturtdien valdošā partija Gruzijas sapnis paziņoja, ka atsaukšot likumprojektu.

Nu un tad? Likuma pieņemšana būtu kārtējais Gruzijā valdošās oligarha Bidzinas Ivanišvili partijas Gruzijas sapnis solis Krievijas virzienā. ES ir brīdinājusi valdību, ka likuma pieņemšana apdraudētu valsts integrēšanos Rietumos. Sabiedrības noskaņojums arvien vairāk ir pretrunā ar valdības prokrievisko politiku, it īpaši pēc pagājušā gada 24. februāra. Daudziem ir pamatotas bažas, ka nākamā pēc Ukrainas būtu Gruzija vai Moldova.

Priekšspēle. Pašreizējie protesti atgādināja par “rožu revolūciju” 2003. gadā, kas piespieda atkāpties no amata prezidentu Eduardu Ševardnadzi, kurš bija ieguvis varu pēc Maskavas atbalstīta militāra apvērsuma 1992. gadā. Viņa vietā 2004. gadā par prezidentu kļuva viens no revolūcijas līderiem Mihails Saakašvili, kura programmas galvenie punkti bija cīņa pret korupciju un Gruzijas iestāšanās ES un NATO. 2008. gada sākumā viņu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, taču pēc dažiem mēnešiem Gruzijā iebruka Krievijas “miera uzturētāji”. Pēc vienošanās par uguns pārtraukšanu Krievija atzina jau kopš deviņdesmitajiem gadiem Maskavas faktiski kontrolēto Grūzijas reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.

Kad 2013. gadā beidzās Saakašvili termiņš amatā, premjerministrs jau bija Krievijā miljardus sarausušais Ivanišvili, kura partija bija uzvarējusi parlamenta vēlēšanās 2012. gadā. Viņš pats gan tikai apmēram gadu (2012. – 2013.) ir vadījis valdību, taču viņa partija pastāvīgi virza Gruziju Krievijas virzienā. Likums par “ārvalstu aģentiem” bija pēdējais piliens, kas lika gruzīniem iziet ielās pret šādu politiku.

Kas tālāk? Pirmajā lasījumā pieņemtu likumu nevar atsaukt, tas būtu jānoraida balsojumā otrajā lasījumā. Nav skaidrs, vai parlamenta vairākums to darīs un kad. Opozīcijas partiju grupa ir paziņojusi, ka turpinās protestus, kamēr nebūs garantiju, ka Gruzija iet prorietumniecisku kursu. Taču protestētāji labi saprot, ka ilgtermiņā vislabākā garantija būtu Ukrainas uzvara karā, un trešdien pie sava parlamenta dziedāja Ukrainas himnu.