Krievu “uzvara” pār ASV dronu; Dienvidkoreja un Japāna meklē izlīgumu; kodolzemūdenes Kanberai
Sveiciens!
Pasaules uzmanība šonedēļ bija pievērsta incidentam virs Melnās jūras, kurā krievu iznīcinātāji nogāza amerikāņu bezpilota lidaparātu. Taču globālai drošībai ilgtermiņā stratēģiski svarīgāka būs ASV, Lielbritānijas un Austrālijas vienošanās par sadarbību pret Ķīnas ietekmi un arī Japānas un Dienvidkorejas sarežģīto attiecību nogludināšana.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi:
1) 14. martā Krievijas lidmašīnas virs Melnās jūras sabojāja ASV bezpilota lidaparātu MQ–9 Reaper, un tas iegāzās jūrā. Divas lidmašīnas Su–27 apmēram 40 minūtes vajāja lidaparātu, tīšām izlēja degvielu tā priekšā, tad viena sabojāja tā propelleru. Amerikāņi nevēlējās saasināt konfliktu un paziņoja, ka tā esot bijusi krievu pilota kļūda. Taču diezin vai uzbrukums notika bez Kremļa ziņas un svētības. Krievijas propaganda to uzreiz pasludināja par lielu panākumu. Amerikāņu atbilde nebūs tikpat demonstratīva, taču incidents var stiprināt viņu apņemšanos atbalstīt Ukrainu.
2) Šveices banka Credit Suisse, viena no 30 lielākajām pasaulē, 16. martā paziņoja, ka aizņemsies no valsts centrālās bankas līdz 51 miljardam eiro, lai stiprinātu savu finansiālo stāvokli pēc akciju cenas strauja krituma. Tajā pašā dienā tās akciju cena pieauga par 40%. Bankai pērn bija lielākie zaudējumi kopš 2008. gada finanšu krīzes – 7,5 miljardi eiro. Taču, pirmkārt, tā ir “pārāk liela, lai bankrotētu”, jo sekas būtu pārāk smagas globālai finanšu sistēmai, otrkārt, šī sistēma ir mācījusies no krīzes katastrofālās pieredzes un ir kļuvusi krietni noturīgāka pret satricinājumiem.
3) Federālie izmeklētāji Ņujorkā vērtē, vai Trampa sociālo mediju uzņēmums Trump Media nav iesaistīts krievu naudas atmazgāšanā. Izmeklētāji pēta divus aizdevumus uzņēmumam par kopā 8 miljoniem dolāru, kuri tajā ienākuši caur Karību ofšoriem no divām apšaubāmām firmām, kuras kontrolējot Putinam pietuvināta persona. Kremļa naudas atmazgāšana būtu kvalitatīvi jauns līmenis pat Trampam. Republikāņiem varētu nākties lemt, vai kara laikā izvirzīt ASV prezidenta amatam kandidātu, kurš atmazgā agresora naudu.
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:
1) Ar Ķīnas starpniecību ir panākta vienošanās starp Saūda Arābiju un Irānu, kas pēc septiņu gadu pārtraukuma atjaunos diplomātiskās attiecības. Vienošanās sniedz Saūda Arābijai vēlamās drošības garantijas attiecībā uz Irānas atbalstītajiem nemierniekiem Jemenā, savukārt Irānai šī ir būtiska iespēja izkļūt no starptautiskās izolācijas. Tikmēr Ķīnai abu valstu izlīgums ļaus ne tikai spodrināt savu starptautisko prestižu, bet arī paplašināt politisko un ekonomisko ietekmi Tuvajos Austrumos laikā, kad ASV samazina savu militāro klātbūtni reģionā.
2) Pirmo reizi divpadsmit gadu laikā Dienvidkorejas prezidents ieradās vizītē Japānā, lai atšķirtu jaunu nodaļu abu valstu vēsturiski sarežģītajās attiecībās. Abu valstu strīdu pamatā ir Japānas koloniālie noziegumi pret Koreju posmā no 1910. līdz 1945. gadam, kad korejiešu sievietes tika masveidā padarītas par seksa verdzenēm. Tomēr šī brīža saarežģītā ģeopolitiskā situācija, kas saistīta ar Ķīnas strauji augošo ietekmi un agresīvo retoriku, ir spiedusi abas ASV sabiedrotās iziet uz nozīmīgiem kompromisiem.
3) Krievija ir paziņojusi, ka tomēr piekrīt īslaicīgai ANO “graudu darījuma” pagarināšanai uz 60 dienām. Šī ANO un Turcijas panāktā vienošanā tika noslēgta jūlijā, tad novembrī pagarināta uz 120 dienām, un ir spēlējusi izšķirošu lomu globālas pārtikas krīzes novēršanā. Tā ļāvusi Ukrainai uz attīstības valstīm eksportēt vairāk nekā 24 miljonus tonnu graudu. Tikmēr Kremlis pārmet Rietumu valstīm solījumu nepildīšanu par sankciju atcelšanu Krievijas pārtikas un minerālmēslojumu eksportam.
Ieniršana notikumu dzīlēs
| Ar kodolzemūdenēm pret Ķīnu
Kas notiek? Reaģējot uz Ķīnas agresīvo retoriku un strauji augošo ietekmi Indijas-Klusā okeāna reģionā, ASV, Lielbritānija un Austrālija ir noslēgušas AUKUS trīspusējās drošības līgumu. AUKUS kļūs par nozīmīgāko drošības vienošanos starp trim sabiedrotajām kopš Otrā pasaules kara, nodrošinot Lielbritānijai un Austrālijai jaunākās paaudzes kodolzemūdenes, kā arī stiprinot sadarbību kiberdrošībā, elektroniskā kara un militāro inovāciju jomās. Nu un tad? Panāktā vienošanās ir vēsturiska gan attiecībā uz paredzētajām izmaksām – Austrālijai tās potenciāli pārsniegs 200 miljardus dolāru -, gan attiecībā uz tehnoloģiju jutīgumu – Austrālija kļūs par otro valsti pasaulē, kas saņems Vašingtonas kodoldzinēju tehnoloģijas. AUKUS ietvaros ASV, Lielbritānija un Austrālija kopā būvēs un apbruņos jaunākās paaudzes kodolzemūdeņu floti, kas potenciāli būtiski izmainīs spēku samēru Klusajā okeānā. Priekšspēle. ASV, Lielbritānija, un Austrālija ir senas sabiedrotās, kas ir karojušas plecu pie pleca visos nozīmīgākajos konfliktos kopš Pirmā pasaules kara. Tomēr Ķīnas straujais ietekmes pieaugums, nopietnā bruņošanās, kā arī agresīvā retorika pret Japānu, Taivānu un Indiju, radījusi spiedienu veikt jaunu, vienotu investīciju aizsardzības spēju stiprināšanā. Neviena no šīm valstīm nav droša, ka ilgtermiņā spēs viena tikt galā ar Ķīnas radītajiem draudiem. 2021. gadā toreizējā Austrālijas konservatīvā valdība pieņēma dramatisku lēmumu lauzt līgumu 58 miljardu eiro vērtībā par Francijā būvētu dīzeļzemūdeņu iegādi, izraisot diplomātisku skandālu un Francijas vēstnieka atsaukšanu no Kanberas. Vienlaikus šis skandāls pavēra durvis AUKUS alianses izveidošanai. AUKUS savienība šķietami padara visas trīs iesaistītas valstis par ieguvējām. Austrālijai šī sadarbība pamatīgi palielinās militārās spējas. Vienlaikus tā būs investīcija pašmāju militārajā rūpniecībā uz vairākiem gadu desmitiem un varētu radīt līdz pat 30 000 darbavietu. Lielbritānijai savienība dod jaunu dinamisku ģeopolitisku redzējumu un vietu pasaulē, nostiprinot Londonas pozīcijas kā ASV ciešāko sabiedroto. Tikmēr Vašingtonai tā nostiprina ilgtermiņa alianses pret savu galveno ģeopolitisko draudu – Ķīnu. Kas tālāk? Šonedēļ tika prezentētas ambiciozās vienošanās detaļas. No 2023. gada austrāliešu ekipāžas sāks apmācības uz ASV zemūdenēm. No 2027. gada ASV un Lielbritānija izvietos nelielu skaitu atomzemūdeņu Pērtas bāzē Austrālijas rietumos, kas piedzīvos vērienīgu modernizāciju. Savukārt, no 2030. gada ar Kongresa piekrišanu Austrālija iegādāsies trīs ASV Virdžīnijas klases kodolzemūdenes, ar iespēju vēlāk iegādāties vēl divas. Visbeidzot, plānots, ka līdz 2040. gadam Lielbritānija uzbūvēs Austrālijas vajadzībām pirmo AUKUS klases kodolzemūdeni, kas integrēs britu zemūdeņu dizainu ar ASV ieroču sistēmām. Pēc šīs vienošanās izziņošanas nebija ilgi jāgaida Ķīnas reakcija. Pekina asi nosodīja šo soli, sakot, ka trīs AUKUS valstis “turpina iet kļūdainu un bīstamu ceļu.” Tāpat Ķīna norādīja uz Rietumu divkosību attiecībā pret atkāpšanos no kodolieroču neizplatīšanas vienošanās. Austrālija gan uzsver, ka jaunās zemūdenes nebūs apbruņotas ar kodolieročiem, taču tās darbinās kodoldegviela. Lai arī šī vienošanā stiprinās Rietumu sabiedroto spējas pretstāvēt Ķīnas dominancei Indijas-Klusā okeāna reģionā, tā visticamāk arī saasinās jau tā augošo militarizāciju Tālajos austrumos. Pārējie reģiona galvenie spēlētāji – Ķīna, Krievija, Ziemeļkoreja, Indija, Japāna, Vjetnama, Filipīnas -, arī turpinās “bruņoties līdz zobiem”. |
Turpini iedziļināties
- Kā Krievijas lidmašīnas nogāza ASV bezpilota lidaparātu un kas notiks tālāk?
- Kā Ķīnai izdevās kļūt par Tuvo Austrumu mediatoru?
- Vai ir brāķi AUKUS vienošanās dizainā?
- Vai Trampa uzņēmums ir atmazgājis krievu naudu?
Paldies, ka klausāties!
Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.
Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022
