Trampam apsūdzība, Bibi iepauzē, kodolieroči Baltkrievijā

Daudzi virsraksti šonedēļ pauda satraukumu par Putina draudiem izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā. Mūsu drošībai svarīgāka ir Somijas kļūšana par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, un uzmanīgi jāvēro, kādas būs politiskās sekas apsūdzības izvirzīšanai pret Trampu.

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts

1) Donalds Tramps kļuvis par pirmo ASV prezidentu, pret kuru izvirzīta kriminālapsūdzība. Viņu apvaino priekšvēlēšanu finansēšanas likuma pārkāpšanā par maksājumu kādai pornoaktrisei, lai viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā neatklātu savus sakarus ar Trampu. Bijušais prezidents, kurš jau pieteicis savu kandidatūru uz 2024. gada vēlēšanām, apsūdzību uzskata par vajāšanu, un aicina atbalstītājus protestēt. Eksperti norāda, kā šī ir vājākā no daudzajām apsūdzībām, kuras varētu tikt celtas pret Trampu.

2) Notikumi pagājušajā nedēļā liecina, kā nolaižas jauns dzelzs priekškars starp Rietumiem un noslēgto, totalitāro Krieviju. Turcija ratificēja līdz šim neitrālās Somijas iestāšanās līgumu NATO, un tā tuvākajā laikā kļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti. Pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma slepenpolicija Krievijas teritorijā aizturēja ASV žurunālistu par “spiegošanu”. Kādas mazas Krievijas provinces pilsētas vīrietim piesprieda divus gadus cietumā par dažiem ierakstiem soctīklos un meitas pretkara zīmējumiem.

3)  Par Skotu nacionālās partijas (SNP) līderi un Skotijas premjerministru kļuva Humza Jusufs, pirmais musulmanis, kas kādā Eiropas valstī kļuvis par valdības vadītāju. Pēc viņa priekšgājējas Nikolas Stērdženes negaidītās atkāpšanās SNP aklājās gan liels biedru skaita kritums, gan finansiālas problēmas, un Jusufu ievēlēja tikai ar nelielu balsu pārsvaru. Viņu neuzskata par spēcīgu līderi. Tāpēc nākotnē varētu mazināties SNP ietekme Skotijas politikā un līdz ar to vājināties tiekšanās uz neatkarību.

1) Reaģējot uz Ķīnas strauji augošo ietekmi Āfrikā, ASV viceprezidente Kamala Harisa ir devusies vizītē uz virkni Āfrikas valstu, lai pieteiktu vērienīgu ASV drošības atbalstu 100 miljonu USD vērtībā un ambiciozu 55 miljardu USD investīciju plānu. Vizītei ir arī dziļi simboliska nozīme – Harisa ir pirmā afroamerikāņu viceprezidente valsts vēsturē. Tādēļ par būtisku uzskatāms žests, ka vizītes laikā viņa apmeklēja koloniālā laikmeta ostas, kas tika izmantotas masveida vergu tirdzniecībai.

2) Izraēlas premjerministrs Benjamins jeb “Bibi” Netanjahu iesaldēja pretrunīgi vērtēto tiesu sistēmas reformu pēc tam, kad strādnieku arodbiedrības pievienojās vairāku simtu tūkstošu cilvēku vispārējam streikam, kas paralizēja valsti. Netanjahu galēji labējās koalīcijas plāns piešķirt izpildvarai kontroli pār tiesnešu iecelšanu un nodot parlamentam tiesības atcelt Augstākās tiesas spriedumus ir izraisījis vienu no lielākajām iekšpolitiskajām krīzēm Izraēlas vēsturē.

3) Ugandas parlaments pieņēma likumprojektu, kas paredz smagus sodus LGBTQ kopienas locekļiem, faktiski kriminalizējot homoseksualitāti. Mūža ieslodzījums tiks piespriests par seksuālām attiecībām homoseksuālu cilvēku starpā, un atsevišķos gadījumos pat ir iespējams nāvessods. Šis solis jau ir izsaucis ārkārtīgi kritisku reakciju gan no vietējām, gan no starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām.

Baķkam piekar bumbas

Kas notiek? Krievijas prezidents Vladimirs Putins

ir paziņojis, ka Krievija grasās kaimiņvalsts Baltkrievijas teritorijā izvietot taktiskos kodolieročus. Šī ziņa nav liels pārsteigums, jo Putins un Lukašenko jau pagājušogad deva mājienus par šādu plānu, un Lukašenko pat sarīkoja referendumu, lai veiktu nepieciešamos konstitucionālos grozījumus. Taču šoreiz Krievija sola iet tālāk – aprīlī sākšotie Baltkrievijas gaisa spēku apmācības, kā pilotēt lidmašīnas ar krievu atombumbām, un līdz 1. jūlijam pabeigšot taktisko kodolieroču glabātuves būvniecību Baltkrievijā.

Nu un tad? Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms 13 mēnešiem, Putins ir izmantojis “lienošās integrācijas” metodes, lai nostiprinātu savu kontroli pār Baltkrieviju. Valsts jau ilgstoši tiek izmantota kā placdarms uzbrukumiem pret Ukrainu, Baltkrievijas teritorijā atrodas desmitiem tūkstošu krievu karavīru, tehnikas vienību, un tagad, iespējams, arī kodolieroči. Baltkrievija ir lielā mērā zaudējusi savu suverenitāti un atrodas zem svešas valsts okupācijas

Priekšspēle. Taktiskajiem kodolieročiem, atšķirībā no stratēģiskajiem kodolieročiem, ir krietni mazāks rādiuss un jauda. Tie ir paredzēti lokālu mērķu iznīcināšanai, un neviens taktiskais kodolierocis nekad nav izmantots kaujas situācijā. Ņemot vērā, ka mūsdienās ir iespējams sasniegt tos pašus militāros mērķus nepārkāpjot kodolslieksni, Rietumu bruņotie spēki ir lielā mērā pārtraukuši uz tiem paļauties, savukārt Krievija, Ķīna, Pakistāna un Izraēla saglabā savus krājumus.

Krievija izmantoja divus argumentus, lai pamatotu kodolieroču dislocēšanu Baltkrievijā. Pirmkārt, Putins sagrozīja ziņu, ka Lielbritānija gatavojas piegādāt Ukrainai lādiņus ar noplicinātu urānu. Tam gan nav ne mazākā sakara ar kodolieroču izplatīšanu. Otrkārt, Putins apsūdzēja ASV Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpšanā, jo tā izvieto savus kodolieročus vairākās sabiedroto valstīs Eiropā.

Šim Krievijas solim ir acīmredzams psiholoģisks efekts. Ierastā vicināšanās ar kodolrungu un paziņojumi par plāniem izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā ir daļa no Putina retoriskās eskalācijas trepes ar mērķi demonstrēt Rietumiem, ka viņš ir gatavs “iet līdz galam”. Arīdzan jāņem vērā, ka jau pēc pāris mēnešiem ir gaidāms NATO samits Viļņā, tikai pāris desmitu kilometru no Baltkrievijas robežas. Tāpēc šo Krievijas un Baltkrievijas paziņojumu var uzskatīt par daļu no vispārējas iebiedēšanas taktikas.

Kas tālāk? Baltkrievijai šis pavērsiens nozīmē vēl vienu soli ceļā uz suverenitātes zaudēšanu. Par spīti visam Lukašenko līdz šim ir spējis izvairīties no pilnīgas pakļaušanās Putinam. Piemēram, Baltkrievijas karaspēks nav tieši iesaistījies uzbrukumos pret Ukrainu. Tāpēc arī Kijiva nav izgājusi uz tiešu konfrontāciju ar Lukašenko, un pat reizēm aicinājusi nepiemērot visskarbākās iespējamās sankcijas. Ukrainas interesēs ir novērst plašākas frontes atvēršanu, tāpēc Krievijas kontroles nostiprināšanās Baltkrievijā nav pozitīva vēsts.

Visas pazīmes liecina, ka Putins ir noskaņojies turpināt karot un spēlēt “garo spēli”. Ir paredzams, ka kodolšantāža tikai pieaugs, kad sāksies Ukrainas pretuzbrukums ar mērķi atbrīvot okupētās teritorijas.

No Latvijas skatupunkta nav dižu stratēģisku seku taktisko kodolieroču izvietošanai Balkrievijā, jo mēs jau esam kaimiņos ar Krieviju. Mums nevajadzētu lolot ne mazākās ilūzijas par mūsu divu agresor-kaimiņvalstu nodomiem un aukstasinīgi jārēķinās ar to radītajiem draudiem.

• Kā atšķiras Ukrainas un Krievijas spējas adaptēties kaujas laukā?
• Pārskats par visām apsūdzībām, kas varētu tikt celtas pret Trampu
• Kāpēc Skotijas neatkarības atbalstītājus gaida grūti laiki
• Kā Izraēlas elitāras militāras vienības rezervists organizēja protestus pret labējās valdības tiesu reformām. 

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022