Ieroči Ukrainai; haoss ASV Kongresā; pieci asiņaini konflikti, par kuriem nevajag aizmirst

2022. gads aizritēja kara zīmē, un ir skaidrs, ka arī šogad mūsu uzmanība būs galvenokārt pievērsta Ukrainas cīņai pret Putina imperiālo agresiju. Tomēr pasaule nav tikai Eiropa. Lai mēs spētu pārliecināt pasaules sabiedrību par nepieciešamību izolēt un sodīt Krieviju, mums ir pienākums sevi izglītot par citu pasaules reģionu drošības izaicinājumiem. Daudzviet pasaulē jaunais gads nebūs laimīgs.

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple un Google Podcasts

1) Ukrainai gadumijā izdevās veikt līdz šim nāvējošāko triecienu pa okupācijas karaspēka pozīcijām kopš Krievijas iebrukuma pagājušā gada februārī. Ukrainas HIMARS raķetes iznīcināja līdz pat 400 Krievijas karavīru, kas bāzējās skolas ēkā Makijivkā tikai 12 kilometrus no frontes līnijas. Maskava apgalvo, ka pie vainas esot karavīru neprofesionālitāte, viņi esot izmantojuši personīgos mobilos telefonus.

2)  Par spīti izcīnītajam nelielajam vairākumam nesenajās vēlēšanās, ASV Republikāņu partijai tikai četras dienas pēc Kongresa sesijas atklāšanas izdevās pārvarēt iekšējo sašķeltību starp pamatstraumi un labējiem radikāļiem un sestdien pēc pusnakts ievēlēt Pārstāvju palātas spīkeri. Republikāņu līderis Kevins Makārtijs ieguva vairākumu tikai 15. balsojumā. Kaut kas tāds nav noticis kopš 1859. gada.

3)  Brazīlijas prezidenta amatā ir stājies kreisā spārna politiķis Luiss Inasio Lula da Silva. Viens no prezidenta pirmajiem lēmumiem ir ārkārtīgi svarīgs visai planētai – viņš ar likumu aizliedza Amazones mūžamežu izciršanu. Viņš arī pasludinājis nabadzības mazināšanu par savu galveno prioritāti. Vienlaikus, Lula ārpolitiski ir signalizējis atvērtību sadarbībai ar Putina Krieviju.

1) Lielās Rietumvalstis spērušas svarīgu soli uz priekšu Ukrainas apgādē ar karam nepieciešamajiem smagajiem ieročiem. Trešdien prezidents Makrons paziņoja, ka Francija piegādās AMX-10 RC bruņumašīnas, drīz pēc tam ASV paziņoja par Bradley un Vācija par Marder piegādi. Šīs bruņumašīnas ir spēcīgi prettanku ieroči un palielina Ukrainas izredzes veiksmīgi pāriet uzbrukumā. Rietumvalstu lēmums stiprina cerības, ka drīz varētu sekot arī tanki un iznīcinātāji.

2) Janvāra pirmajā nedēļā gāze Eiropā maksā 76 eiro par megavatstundu, mazāk nekā pērn februārī pirms kara, kad to pārdeva par 88 eiro. Taupības pasākumi, silta ziema un strauji paplašinātā sašķidrinātās gāzes infrastruktūra nodrošinājusi, ka krātuves ir 82% pilnas un cenas vairs neuzstāda rekordus dēļ bailēm no gāzes deficīta. Tiesa, patērētājiem uz cenu kritumu vēl būs jāpagaida, jo šobrīd vēl maksājam par rudenī iepirkto dārgo gāzi.

3) Lielbritānija piedzīvo “nemiera ziemu”. Dzelzceļa strādnieki, medmāsas, skolotāji un daudzi citi pieprasa lielākas algas, kopš vasaras 1,5 miljoni cilvēku ir piedalījušies streikos. Tiešais cēlonis ir inflācija, kas pārsniedz 10% un ir augstākā kopš 1981.gada. Taču daudzas nozares jau gadiem noplicinājusi Konservatīvo taupības politika, un partijas haotiskā valdīšana lielā daļā sabiedrības radījusi sajūtu, ka valstī nekas vairs nedarbojās.

Ne tikai Ukrainā šauj

Gada pirmajā vēstkopā pievēršam uzmanību pieciem konfliktiem, kurus pagājušajā gadā saprotamā kārtā aizēnoja karš Ukrainā, bet kuri šogad turpinās vairot spriedzi un ciešanas dažādās pasaules malās.

Armēnija un Azerbaidžāna. Krievijas karš pret Ukrainu ir mazinājis Krievijas ietekmi arī citos pasaules reģionos, tai skaitā Dienvidkaukāzā, kur atkal pieaug spriedze starp Azerbaidžānu un Armēniju. Šīs valstis jau viena pret otru karoja 2020. gadā, kad gāja bojā vairāk nekā 7000 karavīru un Azerbaidžānai izdevās atkarot lielu daļa no apstrīdētā Kalnu Karabahas reģiona. Kopš tā laika Krievijas kā pamiera garanta kredibilitāte ir pamatīgi kritusies un svaru kausi turpina svērties par labu Azerbaidžānai. Iespējams, ka Baku izmantos stingro Turcijas atbalstu, lai vēlreiz izmantotu militāru spēku savā labā.

Irāna ir piedzīvojusi plašu protestu kustību pret dziļi konservatīvo, teokrātisko režīmu. Lai arī protesti vēl nav sasnieguši kritisko masu, kas radītu eksistenciālu draudu režīmam, tomēr vadzis ir lūzis, un šos procesus nav iespējams vienkārši apturēt. Izdzisuši arī diplomātiskie mēģinājumi ierobežot Irānas spējas ražot kodolieročus, tāpēc mēs, iespējams, tuvojamies “patiesības brīdim”, kad Izraēla, ASV, un citi spēlētāji var meklēt militārus risinājumus pret valsti, kuru daudzi tās kaimiņi uzskata par ļoti bīstamu draudu.

Jemena. Jau kopš 2014. gada Jemenu turpina plosīt asiņains pilsoņu karš starp hutiešu nemiernieku kustību un sunnītu valdību. Kara intensitāti kāpina abu pušu saņemtais atbalsts un bruņojums no ārējiem spēlētājiem – Irāna atbalsta nemierniekus, savukārt Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija atbalsta pie varas esošo valdību. Galvenie zaudētāji šajā karā ir Jemenas iedzīvotāji, kas cieš no pasaulē smagākās humānās katastrofas.

Etiopija. Viens no pasaules asiņainākajiem kariem – Etiopijas Tigraja reģionā – ir šobrīd apturēts pateicoties Dienvidāfrikā parakstītajam pamieram starp Etiopijas valdību un Tigrajas tautas atbrīvošanas fronti. Pēdējos divos gados karš ir sasniedzis neiedomāju vardarbības līmeni – tiek lēsts, ka ir gājuši bojā starp 385,000 un 600,000 civiliedzīvotāju un simtiem tūkstošu karavīru. Situācija ir ļoti nestabila, un ceļš uz patiesu attiecību normalizāciju starp abām konflikta pusēm, kā arī iesaistīto kaimiņvalsts Eritrejas valdību, ir ļoti tāls.

Sāhela reģions. Piektais konflikts, kam noteikti ir jāseko līdzi, jo tas tieši ietekmē masveida migrācijas plūsmas uz Eiropu, ir Āfrikas Sāhela reģiona valstu – Burkina Faso, Mali, un Nigēras – cīņa pret radikālo islāmistu grupējumiem. Vissliktāk veicas Burkina Faso, kur džihādisti kontrolē vairāk nekā 40% no valsts teritorijas, taču arī situācija Mali ir gaužām smaga, jo valsts piedzīvoja militāru apvērsumu gan 2020., gan 2021 gadā. Vēl lielāku nestabilitāti sola Rietumu lielvaru paziņojumi par savu operāciju noslēgšanu reģionā, kā arī Krievijas Vāgnera grupējuma pieaugošā ietekme.

Kas ir Bradley bruņumašīna, ko ASV sūtīs Ukrainai?

Kādas būs sekas ASV Kongresa republikāņu grūtībām ievēlēt spīkerus?

Kas notiks, ja nebūs vienošanās par Irānas kodolprogramu?

Maz cerību uz mieru Jemenā

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022