Leopardi Ukrainai; autoritārisma uzplūdi Brazīlijā; republikāņi laiza brūces.

Draudīgu, taču arī cerīgu notikumu nedēļa. Amerikā republikāņu kari par Pārstāvju palātas vadītāja vietu, Brazīlijā trampistu parauga nemieri, tūlīt būs prezidenta vēlēšanas Čehijā. Tikmēr Vācija negribīgi, tomēr tuvojas lēmumam beidzot sūtīt ukraiņiem tankus.

1) Protestētāji demolē Brazīlijas valsts iestādes. Septiņas dienas pēc Brazīlijas prezidenta Lulas inaugurācijas tūkstošiem galēji labējo protestētāju iebruka valsts galvenajās iestādēs – parlamentā, augstākajā tiesā un prezidenta pilī. Šie nemieri atgādināja pirms diviem gadiem veikto uzbrukumu ASV Kapitolijam.

2) Čehijas prezidenta vēlēšanas. Šonedēļ gaidāmajās Čehijas prezidenta vēlēšanās sacenšas astoņi kandidāti, lai krēslā nomainītu izteikti prokrievisko Milošu Zemanu. Galvenie pretendenti uz amatu ir skandalozais bijušais premjers Andrejs Babišs, kuru nesen attaisnoja tiesvedībā par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu, un bijušais ģenerālis un NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Petrs Pavels.

3) Starptautiskie donori iesaldē finansiālo palīdzību Afganistānai. Kopš nākšanas pie varas 2021. gada augustā Talibu valdība arvien stingrāk ierobežo sieviešu tiesības uz izglītību gan skolas vecumā, gan universitātēs. Tagad talibi ir lēmuši sievietēm aizliegt arī strādāt NVO sektorā. Starptautiskās organizācijas ir paziņojušas, ka tās atsakās turpināt sadarbību ar šādiem nosacījumiem.

1) Pirmdien Lielbritānija paziņoja, ka apsverot savu tanku Challenger sūtīšanu ukraiņiem, trešdien Polija paziņoja, ka sūtīs 10 līdz 14 Vācijā ražotus Leopard tankus, tikai vajag Vācijas atļauju. Taču kanclers Šolcs pateica, ka tanku piegādāšana esot jāsaskaņo ar ASV. Amerikāņi jau ir izlēmuši sūtīt Ukrainai kājnieku kaujas mašīnas Bradley, un Vācija ir gatava sūtīt savējās Marder. Kaut arī vācieši, kā parasti, nevēlas uzņemties iniciatīvu, Ukrainas armijai drīz varētu būt arī moderni tanki.

2) Ķīna ir atcēlusi gandrīz visus kovida ierobežojumus. Vairs nav karantīnas prasību iebraucējiem, bet tās pilsoņi drīkst brīvi ceļot uz ārzemēm. Tas būtiski palielina vīrusa globālas izplatīšanās risku. Ķīna trīs gadus bija lepojusies ar “nulles kovida” politiku. Tā ir izgāzusies, un eksperti lēš, ka šogad Ķīnā no slimības nomirs vairāk nekā miljons cilvēku. Nu komunistu vadoņi ir izlēmuši, ka lai tad mirst arī visur citur pasaulē.

3) Zviedrijas ziemeļos atklātas Eiropā lielākās retzemju metālu iegulas. Tajās esot vairāk nekā miljons tonnu retzemju metālu oksīdu. Tie ir ārkārtīgi svarīgs izejmateriāls videi draudzīgām tehnoloģijām, piemēram, elektroauto ražošanai. Pašlaik ap 80% retzemju metālu pārstrādes koncentrēta Ķīnā. Kaut gan vajadzēs vismaz 10 gadus, lai sāktu to ieguvi Eiropas ziemeļos, jaunā perspektīva būtiski ietekmēs stratēģisku ekonomisku, tātad arī politisku plānošanu.

Radikālie trampisti izkaro ietekmi ASV Pārstāvju palātā

Kas noticis? 7. janvārī par ASV Pārstāvju palātas spīkeru ievēlēts palātas republikāņu līderis Kevins Makartijs. Viņš ieguva 216 no 435 kongresmeņu balsīm. Kongresmeņiem vajadzēja četras dienas un piecpadsmit balsojumus, lai ievēlētu savu priekšsēdi. Iepriekš situācija, ka spīkera ievēlēšanai vajadzīgas vairākas vēlēšanu kārtas, bija pieredzēta 1923. gadā, kad to ievēlēja pēc deviņām vēlēšanu kārtām.

Nu un tad? Makartijs amatā nomainīs demokrāti Nensiju Pelosi. Viņa ievēlēšanu bloķēja partijas radikālākā spārna pārstāvji, 21 prezidenta vēlēšanu iznākuma apstrīdētājs un ASV atbalsta Ukrainai apšaubītājs, un Makartijs piekāpās virknei viņu prasību, tātad būtiski nostiprināja radikāļu ietekmi Kongresā, apsolīdams viņiem gan amatus komitejās, gan arī, piemēram, ierobežot Ukrainai paredzēto militāro palīdzību. Pēc ievēlēšanas Makartijs pateicās Trampam par atbalstu, kas esot izšķīris vēlēšanu iznākumu.

Priekšspēle. Vidustermiņa vēlēšanās novembrī, kurās pārvēlēja visu Pārstāvju palātu, trešdaļu no 100 vietām Senātā un arī gubernatorus 34 štatos un likumdevējus un citas amatpersonas vairākumā štatu, republikāņiem neizdevās cerētais un solītais “sarkanais vilnis” jeb pārliecinoša uzvara. Daudzi Trampa atbalstītie kandidāti zaudēja, demokrāti saglabāja vairākumu Senātā. Tomēr Pārstāvju namā republikāņi ieguva nelielu 222 vietu vairākumu.

Partijas “īsteni ticīgie” trampisti sāka šaubīties, vai kompromisiem vienmēr gatavais Makartijs būs īstais cilvēks, kas varētu stāties pretī “kartelim”, kā viņi dēvē Republikāņu un Demokrātu vadītāju parastās kompromisa vienošanās Kongresā. Viņi izvirzīja Makartijam virkni prasību, par kurām tirgošanās notika visu decembri un turpinājās arī balsošanas laikā janvāra sākumā.

Kas tālāk? Radikālie trampisti ir izveidojuši Kongresā savu koalīciju, un viņu prasību izpildīšana varētu ievērojami sarežģīt ASV valdības darbu, tai skaitā ierobežot militāru palīdzību Ukrainai. Taču cīņas par Pārstāvju nama spīkera amatu parādīja, ka Kongresa darbs būs ļoti sarežģīts un lēmumu pieņemšana apgrūtināta.

Kā Kevins Makartnijs pārdzīvoja trampistu dumpi Republikāņu partijā

Par Zviedrijas ziemeļos atklātajām Eiropā lielākajām retzemju metāla iegulām

Vācija vēlas, lai ASV pirmā piegādā tankus Ukrainai

Čehija prezidenta vēlēšanās galvenie jautājumi: Ukraina, Krievija, Ķīna

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022