Brisele brauc uz Kijivu; Čehijā uzvar NATO ģenerālis; kā apiet finanšu sankcijas?

Šonedēļ uzvēdīja optimisms. Ukrainai būs spēcīgākas raķetes, Prāgas pilī stingrs Ukrainas atbalstītājs, prognozes par pasaules ekonomiku kļūst nedaudz cerīgākas. Tomēr streikotāju klaigas un sankciju apiešanas shēmas atgādina, ka nedrīkstam zaudēt modrību.

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts

1) Ceturtdien Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiene un vēl 15 ES komisāri devās uz Kijivu, lai tiktos ar prezidentu Zelenski un viņa valdības ministriem 24. ES-Ukrainas samitā, pirmajā, kopš Krievijas plašā uzbrukuma sākuma pagājušā gada februārī. Samits ir spēcīgs politisks signāls Putinam par ES atbalstu Ukrainai. Tomēr nepiepildīsies premjerministra Šmihala izteiktās cerības par iestāšanos ES divu gadu laikā. Sarežģītās ES prasības nav iespējams tik ātri izpildīt.

2) Par jauno Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais NATO ģenerālis Petrs Pavels. Viņš vēlēšanās pārliecinoši ar 58% balsu uzvarēja populistu Andreju Babišu, kurš bija teicis, ka nesūtītu čehu karavīrus aizstāvēt Baltijas valstis vai Poliju. Pavela priekšgājējs Zemans bija prokrievisks, bet par jaunā prezidenta ģeopolitisko orientāciju nav jāšaubās. Viņa pirmie zvani pēc uzvaras vēlēšanās bija Ukrainas un Taivānas prezidentiem.

3) Šonedēļ aprit otrā gadadiena, kopš Mjanmā notika militārs apvērsums. Valdošā hunta turpina pagarināt ārkārtas stāvokli, lai noslāpētu demokrātisku opozīciju un ierobežotu protestus, un decembrī līdz 33 gadiem pagarināja cietumsodu armijas gāztajai, demokrātiski ievēlētajai valsts līderei Aunai Sanai Su Či, kura saņēmusi Nobela miera prēmiju. Tomēr trešdien valstī notika “klusais streiks”, kurā demokrātiskās kustības atbalstītāji neizgāja no mājām. Soctīklos ievietoti foto, kuros redzamas tukšas ielas valsts lielākajās pilsētās.

1) Piektdien ASV paziņoja par vēl vienu militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai 2,2 miljardu dolāru vērtībā, kura ietvaros Kijiva saņems GLSDB raķetes. To sniedzamība ir 140 km jeb apmēram divas reizes tālāk nekā slavenajiem HIMARS. Ar šādiem ieročiem Ukrainas armija spēs noklāt visu okupēto teritoriju, kas nozīmīgi ierobežos Krievijas spējas pāriet uzbrukumā un būtiski apgrūtinās Krimas apgādi pa zemes ceļu.

2) Otrdien jau otro reizi simtiem tūkstošu francūžu streikoja pret prezidenta Makrona plāniem paaugstināt pensijas vecumu no 62 līdz 64. Makrons gan netaisās piekāpties. Francija tērē 14% no IKP par valsts pensijām, attīstītās valstīs vidējais rādītājs ir 7,7%. (Latvija pensijām izdod 6,8% no IKP, vairāk nekā Igaunijā vai Lietuvā). Savukārt trešdien Lielbritānijā pusmiljons cilvēku streikoja, un nekas neliecina, ka nemiera vilnis drīzumā noplaks. Strauji krīt gan premjerministra Sunaka reitingi, gan Konservatīvās partijas izredzes nākamajās vēlēšanās, līdz kurām palicis mazāk nekā divi gadi.

3) Starptautiskais valūtas fonds paaugstinājis prognozes par 2023. gadu un paredz pasaules ekonomikai 2,9% izaugsmi, nevis 2,7%, kā lēsa oktobrī. Ķīnas lēmums atcelt nulles kovida politiku atraisīšot piebremzēto tautsaimniecību, Eiropa labāk tikusi galā ar enerģētisko krīzi, nekā bija gaidīts, un inflācija mazināšoties. No lielvalstīm tikai Lielbritānijai nākotnes perspektīvas kļuvušas tumšākas – ja oktobrī tai vēl prognozēja 0,3% IKP izaugsmi, tad tagad – 0,6% sarukumu.

Grib mazināt dolāra spēku

Kas notiek? Reaģējot uz militāro agresiju pret Ukrainu, Eiropas Savienība, ASV un citas valstis turpina pastiprināt sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tas ietekmē arī maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas. Taču šīs valstis nav unikālas – ir virkne citu režīmu, kas gadiem vai pat gadu desmitiem ir pamanījušās izdzīvot par spīti sankcijām.

Nu un tad? Dolāra centrālā loma pasaules ekonomikā ir ļāvusi ASV izmantot finanšu sankcijas, lai sodītu gan valstis, gan organizācijas un indivīdus par starptautisko normu pārkāpšanu. Taču pretinieki un sāncenši nesnaužu. Ķīna, Krievija, Kuba, Irāna, Ziemeļkoreja, Sīrija un Venecuēla izstrādājušas sarežģītas stratēģijas un finanšu instrumentus, lai apietu sankcijas. Tas mazina Rietumu spējas ietekmēt šo režīmu rīcību.

Priekšspēle. Viens veids, kā valstis apiet sankcijas, ir divpusējie valūtas mijmaiņas (currency swap) darījumi starp centrālajām bankām. Tas novērš nepieciešamību tirdzniecībā izmantot ASV dolāru. Ķīna arvien plašāk izmanto šo rīku un ir parakstījusi valūtas mijmaiņas līgumus 500 miljardu USD vērtībā ar vairāk nekā 60 valstīm, tai skaitā Argentīnu, Pakistānu, Krieviju, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Turciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Autoritārie režīmi cenšas sevi pasargāt no ASV sankciju sitiena arī ar alternatīvām maksājumu sistēmām. Tieši atslēgšana no pasaulē plaši izmantotās SWIFT maksājumu sistēmas tiek uzskatīta par vienu no draudīgākajiem rīkiem ASV sankciju instrumentu arsenālā. Tas pagaidām ir ticis izmantots tikai vienu reizi — sankcijās pret Irānu. Ķīna un Krievija aktīvi attīsta alternatīvas iekšējās maksājumu sistēmas gadījumam, ja ASV kādreiz nolems tās atslēgt no SWIFT.

Trešais rīks, ko ASV pretinieki izmanto, lai izvairītos no sankcijām, ir digitālās valūtas. Šajā jomā Ķīna ir ieņēmusi vadošā lomu – aptuveni 300 miljoni ķīniešu jau lieto digitālo e-juaņu vairāk nekā 20 pilsētās, tai skaitā Pekinā, Šanhajā un Šeņdžeņā. Šo valūtu emitē Ķīnas centrālā banka, un Ķīnas pilsoņi savus e-juaņus izmanto ar viedtālruņu starpniecību.

ASV vai Eiropas Savienībai nav iespējas sankcionēt vai ierobežot citas valsts centrālās bankas emitētas virtuālās valūtas izmantošanu. Digitālā valūta arī ļauj pastiprināt iedzīvotāju novērošanu un kontroli. Ķīnas drošības dienesti var izsekot digitālajiem pārskaitījumiem, lai atklātu aizdomīgus darījumus vai iespējamu ārvalstu izlūkdienesta darbinieku aktivitātes Ķīnas teritorijā.

Kas tālāk? Iepriekš minētie instrumenti pagaidām vēl nespēlē būtisku lomu pasaules finanšu sistēmā, taču ilgtermiņā ASV sankciju spēks var mazināties. Lai patiešām izolētu Putinu, Lukašenko vai kādu citu agresoru, ir jābūt arvien ciešākai daudzpusējai koordinācijai starp ASV, ES, Japānu, un citām līdzīgi domājošām valstīm.

Publicēts The Economist ikgadējais demokrātijas indekss. Globālā demokrātijas lejupslīde turpinās.

ES–Ukrainas samita kopīgais paziņojums.

Kādus smagos ieročus Rietumi piegādās Ukrainai?

Starptautiskā valūtas fonda nedaudz cerīgākās prognozes par pasaules ekonomiku.

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022