Karam Ukrainā pārkāpjot otrā gada slieksni, arvien aktuālāks Latvijas sabiedrībā kļūst jautājums, cik gatavi dažādiem apdraudējumiem esam paši. Skaidrs ir viens – valsts ir daudz ievainojamāka, ja tā nav sagatavojusies krīzēm, un tai, līdztekus ārējiem apdraudējumiem ir jāvelta lieli resursi iekšējo krīžu vadībai. Viena lieta, par ko noteikti varam parūpēties jau miera laikos, ir zāļu rezerves, jo to trūkums rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai un valsts kopējai spējai tikt galā ar ārējo krīzi vai ārkārtas situāciju.
Kad runājam par krīzes situācijām, pirmais, kas nāk prātā, noteikti ir karš, taču ir jāapzinās arī citi riski. Krīzes situācija ir ne tikai militārs uzbrukums, bet arī pandēmijas atkārtošanās, zāļu starptautisko piegāžu pārrāvums, dabas katastrofas, bakterioloģisks risks, radiācija un virkne citu notikumu. Līdz ar to arī uz sagatavotību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām ir jāskatās plašāk.
Jāpaplašina kritiski svarīgo uzņēmumu saraksts
Ja vēlamies visaptveroši sagatavoties ārkārtas un krīzes situācijām, pirmā lieta, kas būtu jādara, ir kritiski svarīgo pakalpojumu sniedzēju saraksta paplašināšana. Par tādiem noteikti būtu jāuzskata arī vietējie medikamentu ražotāji un zāļu apgādes uzņēmumi. Te varam aizgūt stratēģiskās partnerības principus no aizsardzības industrijas – ar ražotājiem tiktu slēgti līgumi, lai tie ražo papildu zāļu rezerves. Pašlaik Saeimā otrajā lasījumā ir Aizsardzības industrijas likums. Tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. Drošas piegādes ķēdes būtu viena no panākumu atslēgām. Raugoties uz mūsu farmācijas nozari, universitātēm un zinātniskajiem institūtiem, redzu, ka mums ir gana daudz zināšanu, lai veiksmīgi izveidotu drošas piegādes ķēdes un arī veicinātu kritiski svarīgo medikamentu ražošanu vietējā tirgū.
Ne mazāk svarīgs ir jaunais Valsts civilās aizsardzības plāns. Faktiski tikko, 2024. gada 15. janvārī, ir stājusies spēkā Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunotā redakcija. Plāns valsts iestādēm sniedz virkni jaunu pienākumu, lai vēl efektīvāk aizsargātu cilvēkus, vidi un īpašumu, kā arī atbilstoši rīkotos katastrofu un to draudu gadījumā. Daļa no šīs aizsardzības ir zāļu nepārtraukta pieejamība – tā stiprina valsts vispārējo drošības un aizsardzības līmeni.
Šis ir īpaši būtiski, jo, kā izskanēja Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas un AS Olainfarm organizētajā diskusijā par mūsu valsts gatavību nodrošināt visiem pacientiem zāles X stundā, vietējo medikamentu ražotāju īpatsvars Latvijas tirgū ir tikai nepilni 6%. Tas nozīmē, ka dažādu starptautisko piegādes ķēžu traucējumu gadījumā, neatkarīgi no to iemesliem, mūsu iedzīvotājiem ir ļoti liels risks palikt bez nepieciešamajiem ikdienas medikamentiem, ja savlaicīgi nebūs izveidoti to krājumi. Kā pierādīja Covid-19 izraisītā pandēmija un tai sekojošais Krievijas iebrukums Ukrainā, ar situāciju, kad no aptiekas prom jādodas bez vajadzīgajām zālēm, piedzīvoja daudzi iedzīvotāji. Krīzes vai kara gadījumā Latvijas teritorijā situācija būtu vēl sliktāka. Saskaņā ar Veselības ministrijas apkopoto informāciju par 2022. gadu, vairāk nekā 700 tūkstoši iedzīvotāju saņēma teju 6,5 miljonus recepšu. Tas nozīmē, ka mums atliktu paļauties uz medikamentu humānajām kravām, taču tas vairāk līdzinās laimes spēlei, īpaši, ja ārkārtas situācija skar plašāku ES valstu loku, nevis tikai Latviju vai Baltiju.
Pieņemu, ka nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās ar zālēm un atbilstošu ārstēšanu virkne slimību ir kontrolējamas un cilvēki var dzīvot iespējami pilnvērtīgāku dzīvi. Taču, ja zāļu nav, tas rada ļoti lielus veselības un dzīvības apdraudējuma riskus arī hroniskajiem pacientiem, un tādejādi būtiski samazinātos arī kopējās valsts pretošanās spējas ārēju apdraudējumu gadījumā.
Mācīties no kaimiņiem
Jāpiebilst, ka zāļu valsts rezerves sistēma jau pirms vairākiem gadiem ir izveidota un sekmīgi strādā Igaunijā, kur veselības un farmaceitiskās aprūpes nozarei nepieciešamie krājumi tiek sadalīti vairākās krātuvēs jeb glabātuvēs, un valsts sadarbojas ar privātajiem uzņēmumiem to nodrošināšanā. Valsts veido stratēģiskās rezerves gan pārtikai, gan degvielai un dabasgāzei, gan arī medikamentiem.
Covid-19 pandēmijas laikā no 2020. līdz 2021. gadam Igaunijā kritiski svarīgo medikamentu krājumus veidoja Finanšu ministrija, bet kopš 2021. gada rudens tos pārvalda īpaši izveidota aģentūra. Tā ir atbildīga arī par citiem stratēģiski nozīmīgajiem krājumiem, piemēram, naftu un dabasgāzi, kā arī pārtiku. Valsts centralizēti ir izveidojusi sistēmu un kārtību, tādējādi parūpējoties, ka krīzes gadījumā spēs reaģēt ātrāk un tērējot mazāk resursu.
Lai gan par medikamentu rezerves sistēmas izveidi tiek runāts Eiropas Savienības (ES) līmenī, dalībvalstis tiek aicinātas arī veidot nacionālos krājumus un Igaunija šajā gadījumā ir piemērs, ka to var izdarīt arī lokālā līmenī un nav jāgaida uz ES līmeņa risinājumiem. Šajā gadījumā varu pievienoties Olainfarm vadītāja Jura Bunduļa teiktajam, ka, lai arī situācija un konteksts ir globāls, risinājumiem tomēr ir jābūt lokāliem. Igaunijas sistēma noteikti ir tā, kur jau tagad varam smelties zināšanas un pieredzi
Atbalstīt vietējos
Paralēli krājumu veidošanai, ir viena lieta, ko valsts vēl var darīt, lai sevi labāk sagatavotu –sniegt savu atbalstu uzņēmumiem, kuri apdraudējuma gadījumā var noderēt un pielāgot savu darbību kritisko vajadzību, preču un pakalpojumu nodrošināšanai. Līdzīgi ir ar vietējo medikamentu un medicīnisko izstrādājumu ražotājiem. Piemēram, DAIF biedru vidū ir jau virkne šādu uzņēmumu, kas sniedz un var sniegt savu ieguldījumu valsts drošības un aizsardzības industrijas attīstībā. Mūsu biedru vidū ir arī Latvijā viens no senākajiem medicīnisko izstrādājumu ražotājiem ir Tonus Elast, kas ārkārtas situāciju gadījumā spētu nodrošināt medicīniski elastīgos izstrādājumus, saites, apsējus, kas ietilpst pirmās nepieciešamības medicīnas preču grupā. Mums ir vēl plašāk jāapzina vietējie uzņēmumi un viņu iespējas ražot Latvijā preces vai nodrošināt pakalpojumus, kas var būt nepieciešamas dažādu ārkārtas situāciju un katastrofu gadījumos. To jau veiksmīgi DAIF ietvaros esam izdarījuši attiecībā uz dažādu militāra rakstura preču ražošanu, taču pārtika, medikamenti, medicīnas ierīces, higiēnas preces arī prasa līdzvērtīgu uzmanību un krājumu sagatavotību ne tikai slimnīcām un kritiskajiem punktiem, bet arī civiliedzīvotājiem.
Situācija pasaulē un tepat mums kaimiņos rāda, ka vairs nevaram dzīvot tā kā iepriekš, paļaujoties, ka krīzi risināsim, kad tā būs klāt. Tieši no mūsu spējas tai sagatavoties lielā mērā būs atkarīgs, kā spēsim to vadīt un pārvarēt. Ja par militārās jomas stiprināšanu valsts jau tagad aktīvi domā un atvēl tam arī lielākus līdzekļus, tad sabiedrības kopējās interesēs ir skatīties vēl plašāk arī uz tām nozarēm, kas ir daļa no kritiskās infrastruktūras un nodrošina visai sabiedrības būtiskas funkcijas, piemēram, medikamentu apgādi, zāļu ražošanu vai ambulatoro veselības aprūpi. Līdzīgi kā igauņi to izdarīja jau pirms diviem gadiem, esmu pārliecināta, ka arī Latvijā varam izveidot valsts krājumus medikamentiem, lai būtu pārliecināti, ka mūsu cilvēkiem tie būs pieejami arī krīzes brīdī.
Autore ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF) valdes priekšsēdētāja
Pagaidām nav neviena komentāra